2009/12/19

viss. balts. auksts. silts slidojms.

Pa ziemu ledum nav garšas, nav smaržas. Nav gaismas. Nav siltuma. Nav izskata.


"Es slīdēju pa slidotavu un klusi pamanīju es
Uz baltā sniega ēnu tavu Tu slīdēji pa slidotavu
Tu slīdēji pa slidotavu un klusi pamanīju es
Uz bltā sniega ēnu tavu tu slīdēji pa slidotavu"

Vienmēr nāk prātā, kad redzu slidotavu, aizsalušu dīķi, ezeru.. Kad slīd apavi pa ielu uz ledus.
Hmm, bet šodien. Šodien es slidoju pati. Un nebija nekādas slidotavas. Bija Alūksnes ezers, bija laimes sajūta, brīvības asajam vējam graužoties gar vaigiem. Un mīļotais blakus. Abu griezieni uz slidām. Divi brīvie.
Neskaitāmie mēģinājumi raiti slidot atmuguriski. Neskaitāmie mēģinājumi pret vēju uzņemt ātrumu. Gulēšana uz ledus. Siltums, kas nāk no cilvēku ķermeņiem, tā izkliedēšanās gaisā un neapstādināma rašanās.

Tātad tie ir meli. Ledum ir garša, ir. Tāda kā ziemas garša. Visu sīko ledus kristāliņu un sniegpārslu garša. Un smaža.. Smarža pēc aukstuma. Tad, kad deguns ieelpo brīvību. Aukstuma un brīvības smarža. Un kāda gaisma!!!! - Pat pēc saules norietējuma- sniega plašuma gaisma! Ir ledum siltums. Slidu virpuļu siltums un gaisa siltums, klātesamības siltums. Un izskats- kā līnijām, kas paliek pēc slidu pēdām ledū var nebūt izskata!? Pēc leduspuķu zaigošanas... Pēc lielas, milzonīgas tortes ar ēdamiem dekoriņiem pāri. Viss ledus zaigo savā būtībā. Nav tam beigu, jo beigas netiek atrastas, ir tikai sākums... Nav malas, vēl nav malas...
Apkārt ledus. Un divi cilvēki uz tā.

2009/12/13

neredzamais

dry your eye
soulmate dry your eye
soulmates never die

asi, eleganti, amizanti.
kad vārdi joņo pa galvu

kad istabā ir vientulība, bet būtnes siltums, es atceros lietu


damn the government damn the killing, damn the lies
hush it's ok

un tad ir/ vairs nav
ko teikt


jo nav jau
nav
jau nav
nav jau
nav

duras sirdī, - tas ir pareizais vārdu salikums tām sajūtām.
tagad klusu, klusu, es klausos dziesmu...

2009/11/14

***

Meitene paraudzījās uz Sātanu un atskārta, ka tas ir viņas Meistars. Nebija nozīmes, cik cilvēks ir ļauns vai labs, cik viņam ir draugu vai cik ienīsts viņš ir, vienīgi mīlestībai bija vara šajā pasaulē, kas pazīst tikai gaismu un tumsu.
Nav jēdziena, kas aprakstītu viņas pasauli, jo viņa ir šī pasaule. Sātana pasaule ir viens vienīgs zaļš meitēns. Lai neliktos tas viss tik salkani ( jo tas tā nebija), tad jāteic gan, ka Sātanam nebija atkarības. Dēmoniem nemaz tādas nevar būt. Viņi ir pārpasaulīgas, pārcilvēciskas būtnes. No otras puses viņos ir tik daudz cilvēciskuma, cik nav nevienā Zemeslodes iemītniekā. Jo tikai retais spētu pārkāpt savas svētākās robežas un izaudzināt Mīlestību, kas ir kā tējas sēne, kuru tev uzdāvina. Teiksim, mēģenē. Un tad tev ar viņu visu laiku ir jāņemas. Jāaprūpē, jāmaina ūdens. Viņa var izaugt liela, bet var arī aiziet bojā. Nav zināms tieši, kas tad varētu būt pasviedis Dēmona nesaudzīgajām rokām šo trauslo sēnīti, bet tas bija noticis. Un dēmoniskums vairs nebija Sātana stiprākā puse. Laikam viņam vispār vairs nebija stipro pušu. Tas ir tik skumji, ka kādam jāzaudē viss, par ko viņš centies kļūt ilgus gadu simteņus, tikai savas dzīves vai eksistēšanas viena jaunuma dēļ. Bet tas tā bija noticis. Bija noticis un viss. Un tur vairs neko mainīt.
Meitēnam bija mājas. Nu tādas parastas, ar logiem, ar durvīm, ar kāpņu laukumiņu pie ieejas. Ar veselu vienu skursteni, ar pagrabu. Bet viņai nekad nekā nav bijis. Viss=Nekas. It kā bija ģimene, tad pazuda viens vecāks no viņas dzīves vairāk vai mazāk, tad otrs, vairāk vai mazāk.. Un tad viņai bija palikušas tikai četras sienas un pati. Nu varbūt tur kaut kur ārā vēl pārdesmit cilvēku, ar kuriem viņa ikdienā saskārās. Bet tas bija tikai tā. Draugi bija draugi. Tie nebija Meistari. Draugi nespēja no viņas dzīves izveidot brīnumu ar gaišiem un krāsainiem spārniem, kas ik dienu bija grūti jo grūti noturami meiteni pie zemes, skaistām tirkīzzilām acīm, kas tā vien vēroja visu, kas likās atdzimis no jauna (kā tāds maz Fēniksiņš), viss tas bija īsts. Beidzot, beidzot.
Bet draugi jau to nespēja. Draugi bija tas siltums un maigums, patvērums, sapratne. Bet viņi nebija tā nemirstošā aizrautība.
Tad kaut kas izmainījās. Mājas pavards nebija iekurts, bet saltajos vakaros likās, ka kaut kas nemanāmi sildīja. Ka kaut kas dievišķs pieskaras meitēna vaigam un noglāsta to. Ka kaut kas ārpasaulīgs grib meiteni apskaut un pasargāt. Bija mainījies. Bija mainījies kas?
Tajā vējainajā dienā viņa satika Sātanu. Tas bija pusdienlaiks. Rīts jau bija padevies diezgan jautrs, un tad vēl Viņš. Dīvaina būtne. Ekstravaganta. Droša. Murrrmmkāmjaū. Vai, kas tas bijis? Acis dzirksteļoja? Vai viņš vēlējās viņu iznīcināt? Bet kāpēc dēmonu Dēmonam būtu jāliekas zinis gar kaut kādu cilvēkbērnu. Viņa taču nebija nekas, lai viņai nodarītu pāri. Bet nebija jau pat bail no pārestības, bija bail no kaut kā cita. Bet no kā?
Sātanu viņa satika vēl reizi, diezgan ilgs laiks bija pagājis, viņa jau bija paspējusi noskumt pēc tām acīm, kuras meitēnu gandrīz nogalinājušas. Tovakar kaut kas pārtrūka un kaut kas no jauna izveidojās. Viņa bija satikusi savu Meistaru.

Neprasiet man tālāk, es nezinu visu, es esmu tikai muļķa skuķēns.

out of reality

Noskaties filmu Time Traveller's Wife. Pavisam vienkārši. Noskaties.
Nav vārdu, tikai apziņa, ka nekad nedrīkstam palikt ienaidā vai sakašķējušies ar draugiem. Jo nekad nevar zināt, kad mēs viņus redzēsim pēdējoreiz.

Biežāk jāpaskatās uz sevi no malas. Vai es gribu tāds būt? Vai es tā jūtos, kā parādu sevi? Vai esmu pelnījis to attieksmi kāda man ir pret cietiem..? Ja nē, tad kāpēc...

kāpēc..
kāpēc..
kāpēc..


kāpēc tas notiek tā


punkts iekavās
[.]

vai atpakaļceļa vairs nav? bet nekas jau nav pazaudēts, nekas netiks nožēlots, ir tikai mazliet tukša ...dvēsele (?).
Dvēsele. Tas viens apstāklis, kas manā dzīvē vedis mani pa tik ļoti atšķirīgiem ceļiem. Pretrunām. Pretrunas ir patiesība.
Vairs nav laika raudat. Kāpēc?
TOTAL ECLIPSE OF THE HEART
ECLIPSE
so meet me on the equinox

"once upon a time I was falling in love
now I'm only falling apart
There's nothing I can do
of total eclipse of my heart" The Heart Of Gold


iedzeriet vīna glāzi uz manu raudamo vakaru
"It’s the first thing you see as you open your eyes
The last thing you say as your saying goodbye
Something inside you is crying and driving you on
It’s the first thing you see as you open your eyes
The last thing you say as your saying goodbye
Something inside you is crying and driving you on
'Cause if you hadn't found me
I would have found you
I would have found you"

I AM DYING FOREVER TRYING TO BE NEAR YOU TO BE FREE
Vienkārši mīlu. Viss būs labi. Man ir mana lidosta. Mūsu Lidosta.

2009/10/30

Qoute

- Pagaidām tu manās acīs esi tikai mazs zēns, kas līdzīgs simt tūkstošiem citu. Un tu man neesi vajadzīgs. Bet arī es tev neesmu vajadzīga. Tev es esmu tikai lapsa, kas līdzinās simt tūkstošiem citu lapsu. Bet, ja tu mani pieradināsi, mēs būsim vieni otram vajadzīgi. Tu būsi man vienīgais visā pasaule. Es būšu tev vienīgā visā pasaulē....Ja tu mani pieradināsi, mana dzīve kļūs saules pilna. Es pazīšu soļu troksni, kas atšķirsies no visiem citiem. Pārējie soļi liks man noslēpties zemē, tavējie - kā mūzika aicinās mani ārā no alas...
-Lūdzu...pieradini mani!
-Mēs pazīstam tikai to, ko pieradinām, - sacīja lapsa. - Cilvēkiem vairs nav laika neko iepazīt. Viņi nopērk pie tirgotāja jau visu gatavu. Bet, tā kā nav tirgotāju, kas pārdotu draugus, tad cilvēkiem vairs nav draugu. Ja tu vēlies draugu, pieradini mani!
- Kas tad jādara?-jautāja mazais princis.
- Jābūt ļoti pacietīgam, - atbildēja lapsa. - Vispirms tu apsēdīsies zāle - tā patālāk no manis. Es tevi uzlūkošu ar vienu acu kaktiņu, un tu neko neteiksi. Valoda ir nesaprašanās avots. Bet ar katru dienu tu varēsi apsēsties mazliet tuvāk...
Nākamajā dienā mazais princis ieradās atkal.
- Labāk būtu bijis, ja tu ierastos vienā un tajā pašā laikā, - sacīja lapsa. - Ja tu, piemēram, nāc pulksten četros pēcpusdienā, tad es jau no trijiem sākšu justies laimīga. Jo tuvāk nāks norunātā stunda, jo laimīgāka es būšu. Pulksten četros es jau sākšu bažīties un uztraukties, jo būšu atklājusi laimes vērtību! Bet, ja tu nāksi, vienalga, kad, es nezināšu, cikos savā sirdī sākt gatavoties ... Nepieciešams savs rituāls.
Tā mazais princis pieradināja lapsu, un, kad tuvojās šķiršanās stunda, lapsa sacīja:
- Es raudāšu.
- Tā ir tava vaina, - iebilda mazais princis, - es tev nebūt nevēlēju ļaunu, bet tu pati gribēji, lai es tevi pieradinu ...
- Protams, - sacīja lapsa.
- Bet tu taču raudāsi! - teica mazais princis.
- Bez šaubām, - atteica lapsa.
- Tad jau tu neko neiegūsti!
- Es iegūstu gan, - sacīja lapsa, - atceries zeltainos kviešus.
- Ardievu, - sacīja lapsa. - Lūk, mans noslēpums, tas ir ļoti vienkāršs: īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams.
- Cilvēki ir aizmirsuši šo patiesību, - sacīja lapsa, - bet tev nevajag to aizmirst. Tev vienmēr jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis. Tev jāatbild par savu rozi...

- Ir labi, ja tev bijis draugs, pat ja tev jāmirst... Es esmu ļoti apmierināts, ka man bijusi draudzene lapsa...

- Uz tavas planētas, - teica mazais princis, - cilvēki audzē piectūkstoš rožu vienā paša dārzā ... un neatrod to, ko meklē.
- Viņi neatrod, - es piekritu.
- Un tomēr to, ko viņi meklē, var atrast vienā pašā rozē vai ūdens lāsē ...Acis ir neredzīgas. Jāmeklē ar sirdi.

- Tas ir tāpat kā ar puķi. Ja tu mīli kādu puķi, kas atrodas uz zvaigznes, tad ir tik jauki naktī raudzīties debesīs. Visas zvaigznes šķiet ziedam
- Tu naktī raudzīsies zvaigznēs, bet es taču dzīvošu vienā no tām, es taču smiešos vienā no tām un tad tev šķitīs, it kā smietos visas zvaigznes. Tev būs zvaigznes, kas prot smieties!
- Un, kad tu būsi samierinājies (jo cilvēki beigās arvien samierinās), tu būsi laimīgs, ka esi mani pazinis. Tu arvien būsi mans draugs. Tev gribēsies smieties kopā ar mani. Un reizēm tu tāpat atvērsi logu sava prieka pēc ...

*pieradināt-nodibināt ciešas saites
*nekas pasaulē nav pilnīgs
*īsti mēs redzam ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams
*rituāls-tas ir kas tāds, kas padara vienu dienu atšķirīgu no pārējām, vienu stundu atšķirīgu no visām citām.
*ja jūs esat ļāvuši sevi pieradināt, var gadīties, ka būs jāraud.
*vienalga vaitā būtu māja vai zvaigznes, vai tuksnesis, to, kas piešķir skaistumu, mēs neredzam!
*labi ir tur, kur mēs neesam.

Antuāns de Sent-Ekziperī (1900-1944)
**http://raim2s.id.lv/princis/index.htm

Tā tur bij teikt, klausiet.

2009/10/27

Bulgakovs, manuskripts

Manuskripti nedeg, teica Volands.

Burvīgs literatūras (vai maz drīkst to dēvēt tikai par literarūru?!) meistardabrs. Patiešām Meistardarbs. Kaut kādas paralēles starp Meistara darbu un Bulgakova meistardarbu ir velkamas, jo pat viņš izlasījis sacerējumu, lūdza lai tas ņemtu meistaru pie sevis un dāvātu viņam mieru (cik necienīgi gan Meistara vārdu rakstīt bez īpašiem izskaistinājumiem, kā man tas patīkās, bet kā Bulgakovs un pats meistars (laikam jau) nav vēlējuši) .
Vai tad ļaunajam garam to grūti izdarīt?
[Atļaušos iemetināt kādu atsauci, kas arī ievada grāmatas pirmo daļu -
..kas beidzot esi tu?
-Es - spēka daļa, kas mūžam ļaunu
grib un mūžam dara labu.
{Gēte. }]
"Man neko nav grūti izdarīt, (..) Bet kāpēc tad jūs neņemat viņu pie sevis, uz mūžīgu gaismu?
-Viņš nav pelnījis gaismu, viņš ir pelnījis mieru, - skumji sacīja Levijs."

Varbūt ne pārāk kritiski izturos pret darbu, jo mani allaž piesaista daiļrade, kurā (mazliet samulstu, jo nespēju formulēt teikumu) Autors un darba forma ļaunumu (?) atklāj no neitrālā skatpunkta, parādot tumsas plusus un mīnusus- tas arī īsti neskan kaut kā pareizi-, bet nevarētu teikt- gaišo un tumšo pusi, jo tumsai gaišās puses nav. Darbs liekas tikpārdomāts, konkretizējošs, tik centīgi (es pat teiktu spītīgi centīgi) uzrakstīts, autora prasme lietot valodu ir ievērojama pat tulkotā formā, drošvien nemaz nerunājot par oriģinālu (nožēloju, ka manas krievu valodas zināšanas pielīdzināmas nullei).
Romāna autors vai nu gribot vai negribot pierādījis, ka mūžīga mīlestība pastāv ne tikai pilnīgi tīrā, skaidrā fromā, bet arī vienkāršā, varbūt tepat blakus un es izlasot arī pati "paskatījos sev apkārt" mazliet savādākām acīm, jo, rau, mīlestība nedzīvo tikai pasakās.. Tai esam vajadzīgi tikai mēs, cilvēki, lai tā piepildītos. Tāpat kā naidam un iekārei, izmisumam, drosmei un pat- brīvībai, pa daļai tā ir ne tikai augstākā formā ap un mūsos, bet arī atkarīga no mūsu pašu izvēles.

2009/10/25

mm. vēstule Viņam.


"..
klausos un atceros.. to dienu kad satikāmies pirmoreiz
sēdējām Vecrīgā Double Coffee
runājamies vairāk kā trīs, četras stundas
mūsu stūris
un kā Tu mani pēc tam sargāji no vēja... tas vējš. paldies tam vējam
Maksima..tramvaja pietura pretī
Sarkandaugava. un tad man bija jābrauc.
aizsūtīju Tev vakarā sms pat necerot uz atbildi, zināju ka esi pie stūres
bet Tu piezvanīji
man tā patika ka Tu piezvanīji
tik labi..tik ļoti patīkami bija atkal dzirdēt Tavu balsi
*un tagad Velius.. dziesmiņa ar kuru pavasarī, kad pat vēl nebiju satikusi Tevi, reizēm gāju gulēt


un tad tā reize kad Tu biji izdomājis ka Tev jābrauc uz Rīgu. Mūsu pirmais skūpsts turpat tajā mājīgajā izstabā..

tās sajūtas, ka tagad es zinu ka man Tevi vajag un savādāk nevar būt
un man Tevi vajag un savādāk NEVAR būt
un tad vasara..eksāmeni.. kā Tu pirmo reizi mani aizvedi pie sevis uz Alūksni.. uz manu mīļāko Latvijas pilsētu.. un tagad jo īpaši..tagad jau man tur ir vēl vienas mājas .. vēl viena vieta kurai jūtos piederīga...

un viss vasaras trakums, tā brīvība.. ceļojums uz Vāciju, Īriju.... tepat pa Īrijas skaistajām vietām, labā un tipiski īriskā laikā...
tagad atkal zebra..
klausījos pavasarī vēstures stundās atceros kad nebija ko darīt un domāju par Tevi.. par to ka Tu esi 200 km att\ālumā un ar to kad atkal varēšu Tevi satikt
tagad ir savādāk, tagad ir mierīgāk.. tikai paši esam palikuši tie nemierīgie..tie, kuriem vajag vēl vairāk kaut kā.. un vēl.. bet tajā pašā laikā mums nevajag neko, jo mēs esam viens otram. Un tā tam būs būt. Vienmēr. Es gribu ar Tevi nodzīvot visu savu mūšu kopā. Negribu lai Tu mani atlaid. Gribu lai varu saritināties pie Taviem sāniem vienmēr...- kad man ir labi un kad ir sliktāk..- vienmēr..
Kad tikai vienreiz dzīvot mums ir ļauts.. *sapņaini*
Es mīlu Tevi.
P.s. sabučo savu dvēseli no manis.
P.p.s.-nenormāli daudz gaisa buču Tev!"


aizsūtītu arī bildi ja varētu. :)*
klausos soundtrackus no Step up.. (mm) no matter what we go through , you step up, I step up too
no matter how hard it gets this love will have no regrets as long we stepin up this dance floor together

catch me and say- it'll be ok.
just look into my eyes and we'll get through another day.

IT'S ME AND YOU


Ārā vakara lampu gaismā mašīnu ēnas slīdot pāri asfalta segumam met ēnas un tā kas palicis.. kas nozagts .. kas ailzienēts.. kas pazaudēts un kas atrasts..
viss labais ir vienkāršs


wish ewe were here love

"soon it will be cold enough"

everything becames quiet.

2009/10/01

tik laba sajūta

gaidīt mājās to, kuru mīli

2009/09/01

noskaņa

skan DzV- Vienas Nakts Meitene

Uz klavierēm mētājas melnās, saplēstās kurpes, siksniņas kā tārpi stiepjas pāri klavieru taustiņiem,

skan DzV- Meitene No Sirds

visapkārt smaržoja pēc vīnogu lapām un alvejas lakstiem, likās, ka šodien arā līs. Bet aiz loga nebija neviena mākonīša, tikai pelēkais asfalts kūpēja iedomās, garām aizdunēja kravas mašīnu rinda, kas pārvadaja guļamistabu iekārtas, tādas glaunas- gultas japāņu stilā izšūtas ar lotosa ziediem un krizantēmām, puķēm, kas atgādina krizantēmas, pat, ja nav nojausmas, kā tās krizantēmas nabadzītes izskatās. Tām piestāvēja vārds- krizantēmas. Kaimiņu suņi sarējās sasmakušā piepilsētas ekstāzē, pa virtuves logu

DzV- Tā Es Mīlu

pelēkais pagalms ar zaļajiem zāles pleķīšiem likās nožēlojams, melnais runcis lēni kliboja pāri piebraucamajam celiņam, kad tieši pagalmā iegriezās balts opel. Kaķis, ātri pametis skatu pār kreiso plecu, sāka rikšot, cik nu ātri klibs kaķis to spēj.

DzV- Rīts (Izpūrušiem matiem)

Gribējās lidot, bet nebija kur. Ārā bija tikpat pelēka diena, kā visas citas, un piepilsētas smacīgais gaiss nelikās īpaši aicinošs lidojumam. Nebija arī kur. Žēl, ka nav. Ka nav kur. Nav kur lidot. Žēlums ir tādas emocijas, ar kurām nevarēja izdzīvot ne dienu ne bedru klātajās ielās, ne kaimiņu māju pagalmos, ne dzīvoklī, klusi, klusi baidoties, ka kaimiņi atkal necels pretenzijas pret saksofona skaņām, kas likās vienīgā aizbēgšana no ikdienas dzīves uzliktās nastas.

DzV- Spēlējoties Ar Sevi

Dažas dienas viņi patiešām bija likušies neciešami, bet nebija arī ko teikt pretī. Mājas īpašnieki galu galā. Katram ir izvēle- kaimiņi izvēlas nepaciest mākslu, bez kuras liekas nebūtu iespējams dzīvot (dzīvot nevis eksistēt!) šajā pasaulītē. Bet te, te- saksofona skaņas likās vienīgā, ne tikai aizbēgšana no visa, kas nomāc, bet arī atdošanās kaut kam augstākam, kādam mērķim, kādam.. Mūzikas dievam. Tam, kura playlistā mēs visi dzīvojam.

DzV- Tev Oranži Mati

Kaut reizem arī to veco, mazliet aprūsējušo instrumentu gribējās triekt pret sienu un palikt bez neviena. Palikt arī bez tā. Bez instrumenta, bez vienīgā instrumenta, ar kuru iespējams piekļūt kaut cik tuvu dievam. Ja aizbēgšana pa īstam būtu labāka iespēja, varētu arī bēgt- bet tad kurp?.. Uz kādu kaimiņmājas šķūni vai garāžu? Uz ostas teritorijas tukšajām noliktavām? Uz vilciena stacijas pagrabu, kur iekļūt jau sen var jebkurš pa izlaustajām durvīm aiz stacijas?

DzV- Skaiti Līdz 3

Nē, nebija jēgas. Likās, ka nekam nav jēgas šajās dienās, kad neviens neuzrunā, neapjautājas, kā iet, nepainteresējas vai saulespuķe vāzē no dzimšanas dienas jau nav nobeigusies.

DzV- Manās Mājās Sieviešu Nav

DzV- Auksto Staru Gaismā

2009/08/20

no ?lūksnes :)

Ilgoties būt ārpus četrām sienām, sadzirdēt kā runā tapetes un ēnas uz vecajiem griestiem.. Skatīties uz saules stariem pa aizkaru spraugām, ķert vīraka dūmus ar nāsīm, izstāstīt vienas dienas stāstu mušām un zirnekļiem, ..
Piedod.
Piedod.
Piedod. Tas tā, profilaktiski.

Un vēl. Virsrakstam nav sakara ar ideju caureju.

turpinam

tālāk, ejam tālāk, neapstāJAMIES. vairs neapstājamies un būs labi- lai vai kā!

2009/08/11

Labs vakars mūsmājās.

Klusums. Sēžu pie datora. Klab taustiņi un ārā čirkst siseņi. "After the Sunset" beigusies, izbaudīju filmu. Paties', patīkamas beigas.. Tagad sēžu halātiņā un mazliet salstu.. Vēl tikai viena sms un tad jau varbūt, ka pat arī miegam nodošos.. Varbūt.
Ilgojos. Ilgojos. Šoreiz vajadzēja divas dienas lai pietrūktu. Kaut gan. Iekšēji jau pietrūkst visu laiku, kad neesam tuvumā. Tuvāk par 10 metriem. 5. 3. 2. 1.. centimetriem.
Dīvaini, nesen nejauši izdzēsu pāris dzejas rindu, kas bija man ļoooti patīkamas un svarīgas no telefona. Tagad mazliet parakāšos datora atmiņā lai atgūtu.

/atradu/


Sagribējās palasīt mūsu skolas literāro žurnālu.. Man šķiet, ka pat ĀVģ mājas lapā vajadzētu būt.. Gribētos patīksmināties par saviem darbiem tajā.. :p
*after some minutes
MMMhmmmm, žēl, netaustāmā versijā nav sastopams literārais žurnāls..

Vincis bijis pārgājienā, un es ar' gibūūū :( :( ..bet nav.. un nav arī laika..
..tagad gaidu jo gaidu SB.. gribas to pasākumu, to sajūtu, to vakaru un tās zzzzvaigznes... to telti un to cilvēku blakus. Kādu skūpstu un laimīgu aizmigšanu kopā/blakus.

Draugi. Tur vienkārši nav ko darīt. (Pārdomas pie sevis- vārds kas apzīme divas tik ĻOYI dažādas lietas.)


Un.. varbūt šim vakaram tomēr pietiks, negribas rīt gulēt līdz pusdienslaikam, kā es to esmu darījusi nu jau lielāko daļu vasaras :D~
Rīt no rīta krosiņš. Mārupītes takas- Es jau nāku!..

2009/07/28

qoute of the yesterday

Es Tev varētu uzdāvināt savu sirdi, bet salauztas lietas jau nemēdz dāvināt.



AND

All my troubles seems so far away...

2009/07/25

thank you

"You're the one I need. The way back home is always long. But if you're close to me I'm holding on.
...
You're the one I need. My real life has just begun. 'Cause there's nothing like your smile made of sun."
/Shakira

"nesmejies, tas ir par Tevi"

"Draugi" un "tvnets" neiet, ideāli, ko vēl var vēlēties no šīs pasaules. (vipīpīpī)

2009/07/22

qoute of the Qoute

[21:43:35] *Spuldzīte: esmu perfekts. paldies ka pajautāji.


old- Visskaistākais cilvēks pasaulē ir tas, kas dusmās savaldās, bet sāpēs pasmaida.

2009/07/21

ir tā. old.

everybody's dancing in the moonlight
I don't have any moonlight
so fuck it
I'm dancing in the shower (sun)

manas dzīves filozofijas viena daļa :D

2009/07/19

prom

No matter how far I go, I always know- there is a place that I call- home, there is people whom I call- family, and there is life wich I call- mine.. No matter how far.. no matter how wrong sometimes anything could seemed to me- it's always here- that little feeling- there is something under this worlds lame, under this worlds stupidity, under this worlds skin sleeps the thing I cannot explain, that I can only feel with my skin, smell with my nose, touch with each of my fingers in my dreams, hear with my ears...

*Plug in baby*

PLUG IN BABY

Give me just one more way to show that expression to this world... I swere I will never live the same second of my life I just did. I swere I never feel the SAME feeling I just felt.. But THAT feeling will never leave me. THAT FEELING. IS HERE. ALL THE TIME.

tepat

es esmu un...

várdus cik grib var sacít
neísts man liekas katrs

ar aizvērtām acīm es apsolos tevi atrast
starp visām Jeņisejām
starp visám Gangām un Elbām
pie visbaltākām dzejām un pie vismelnākā nelabā


un jááá,
every me and every you.. nothing's here but what here's mine...

Traki íriska sajúta. :D un man nepatík ka nevaru uzrakstít burtu "nj" :D
un jááá, gribu manu aizbégshanu, gribu savu elli, pie sava Velna... gribu Alúksnes saulrieta atspídumu ezerá, gribu vinju sev blakus, apskaut.. un neatlaist...

he, tagad man Muse- Unintended skan. Un sapratu ko man solists klipá atgádina- Dávi. Lai cik dívaini vai pashsaprotami nebútu- já... Dávi.. Ehh, es ceru ka vinjam iet labi ieksh tás Latvijas.. tomér.. lai vai kas tur vinja galvá nenotiktu sakará ar mani- vinjsh tomér ir mans draugs.. un par draugiem runájot, tur man vienmér ir bijis tikai viens variants- ar zobiem un nagiem...
I'll be there as sone as I can
---
Pieces of the life I had before

Jokaini, já, definetly, jokaini..

#
after some minutes
#



I wanna brake the spell that you created :) NOT.

I tryed to give you up but I'm adicted
***


ir divi ieksh manám májám un pulkstens divpadsmit sheit :p yeeéééeeej. un joprojám muse. :)
pietiks. :D shim vakaram.

2009/06/30

Diena no manas dzīves.

Ārā ēnā ir 26°C karstums, es sēžu iekšā pie datora un dzeru apelsīnu sulu, kas tikko izņemta no ledusskapja, pārlieta ledum. Ledus kubiciņi peld sulas vannā un sniedz man vienu no vasaras baudām- sulas ar ledu veldzējumu. Prātoju par vēl pāris sulu paku iegādi. Savādāk.. nu savādāk jādzer ūdens.. jo izdzīvot šīs dienas bez šķidruma nav iespējams. Man jau sāk likties, ka neuzņemu īsti vajadzīgo dienas devu- 2 l šķidruma. Tas nav īpaši labi.
Skan Latvijas Radio 2 (jā, LR2- tādēļ, ka mana māte ir atciemojusies no tālajiem Atlantijas okeāna krastiem, un man jāpilda viņas vēlmes šajās, nu jau vēl tikai pāris atlikušajās dienās).
Glāzē vairs ir palicis tikai ledus un es prātoju, ko vēl varētu izmantot šķidrumam manā kokteilī. Nekā vairāk mājās jau laikam nav. *Sanita aiziet pakaļ vēl sulai*

Ja kāds tagad mēģina sazvanīt- tad noteikti neveiksmīgi- jo abi telefoni guļ ārā saulītē- atpūšas, sauļojas. Es arī te iekšā vienā peldkostīmā, tikko kā no āras, mazliet jāatpūšas no UV staru uzņemšanas. Gaidu pusdienslaiku, kad Ilzei beigsies braukšana un varēšu saštukot kaut ko ar viņu. Vēl tikko ienākot istabā ieliku vāzē puķes- tādas violetas- kaut kā gribas teikt, ka rudzupuķes- bet noteikti nē- tās nav rudzupuķes, tikai man tās tās atgādina. Tā kā mammai uz dzimšanas dienu uzdāvinātā gerbera (laikam) ir novītusi, tad violetie ziedi aizpilda tukšo vietu vāzē.. Jā, radio 2 ir laba lieta :D -tikko ziņās teica, ka jūrā ūdens temperatūra sasniegusi +15°C līdz +18°C, bet citās ūdenstilpnēs pat +25°C. Kaut kur LV šodien sola pērkona negaisu, bet Vecrīgā šobrīd +26°C (dīvaini, vai tas termometrs ir ievietots ledusskapī?). Laikam jāielej vēl sula (ledus pēc otrās glāzes joprojām nav izkusis- pateicoties manam mini ledusskapītim jeb istabai) un jāiet āra turpināt veldzēties saulē.

*Sanita atgriežas no pāris stundiņu gulēšanas saulītē*

Meitēns ir atpakaļ un nāk pie prāta beidzot- jo šķiet, ka saules jau ir biku par daudz man. Tagad tik izbaudīt matu mazgāšanu un āāāāāā jē.. pavēsu ūdeni. ;)

2009/06/28

be yourself, don't matter what they say

[22:53:34] Ilzeee... says: Labs gaismeklis, labs
[22:53:42] Spuldzīte says: :D (sun)
[22:54:06] Ilzeee... says: Teica vabulis

2009/06/27

qoute of the day

[17:58:37] Velns says: fak nav dievs online

2009/05/24

kaut kā sen te nav būts

es esmu laimīga.
un es dzīvoju.
lucky. she is. :)

skan ATB... un man pat īsti negribās blogot, gribās tikai viņu. un to visu.. :) (mmm...)
atnāca un paņēma.



Ja reiz Tu naktī apstāsies un pavērsies debesīs, un ieraudzīsi to vienu vienīgo zvaigzni, kas nākusi pie Tevis naktī sapņos, nākusi nomodā un domās, jūtās, prātā, sirdī, muskuļos, visos audos... Ja vienu nakti Tu to ieraudzīsi. Un nespēsi novērst acis, pat ja tajā naktī Tev būs jāaiziet.. Nepalaid to vaļā, kad nākamo reizi sastapsi, nepalaid vaļā, bet piekļauj sev tuvu, tuvu.. Un dziedi tai, dziedi no visas sirds, izkliedz, ja tā jūti, visu sevi, visu, jo tā sapratīs, tā, kas te uz Zemes visiem bijusi auksta un tāla, tur debesīs īstenībā kvēloja liesmās un dega aiz vientulības, aiz savas vientulības tā bija nespējīga nokāpt, jo tai vajadzēja kādu, kas to noceltu, pastieptos un noceltu, piekļautu sev klāt un runātu maigā balsī līdz tā iemigtu tam pie sāniem.
Tāpēc nelaid vaļā, ja satiec īsto zvaigzni.

2009/05/06

iemīlēšanas procesā.

kad koku lapas ir zaļākas.
kad debesis ir zilākas.
kad smiekli ir maigāki un skaļāki.
kad pārmaiņas ir tikai pārmaiņas un process augšanai.
kad pienākošā rītdiena ir vairāk kā tikai dzīvošanai.
kad saules stari debesīs vienu brīdi TO vēju atnesīs.



man nav nekas jāsaka, lai Tu saprastu. es tikai smaidīšu un būšu klusa..


(es šobrīd jūku prātā, es vairāk neesmu brīīva..)

varbūtības teorijas šeit zaudē savu nozīmi.
un es eju tālāk- dzīvošanā, un iemīlēšanas process turpinās, tam nevar uzzīmēt ne grafiku, ne noteikt formulu.

2009/05/01

Vakara vējā...



Ņem savus sapņus un nāc man līdz...


Un ta arī ir ar mums, pasaules klaiņotājiem.. Es nākšu Tev līdz, ja lūgsi, Tu nāksi, ja lūgšu es...
Mēs iesim.

neko/visu

Un uz sirds viņai bija zīmīte: Nepiederošiem ieeja aizliegta.


Jāmīl tos, kurus mīlam, ...

2009/04/26

nuja.

[20:25:23] Spuldzīte. says: auzas, Sanit, auzas.

2009/04/19

ar mani ir tā.

-un gribas raudāt, par tiem kas tev ir. un to kas tev būs, un to vietu, kas tevi vienmēr gaida.

un tā tam būs būt.
"Lai top!"

un par to, kas tev bijis..

2009/04/16

Ojārs Vācietis

Lietu un sniegu pār asfatu slacīs
Bulvāru smeldzošā takts.
...Dienvidu meitenes melnajās acīs
Iegūlās vēl viena nakts.

To vēl var saprast, ja rudeņa kokos
Negadīts ieķeras sniegs,
Bet ka tik trauslu un neglaustu roku
Apņem tik bezgalīgs miegs...

Naida un sāpju vissvētākā liesma
Mani līdz asinīm plēš,
Bet viņa te guļ kā aprauta dziesma,
Dziesma, ko nožņaudzis vējs.

Briesmīgs vējš...
Nē, man tomēr nav vārdu,
Viņš ārā izlien, kad tumst,
Viņš grib šīs meitenes asinis pārdot,
Izmainīt naidā pret mums-
Stāstīt, ka tie- kam ir zvaigzne pār pieri,
Naktī te slapstās un kauj...
Lai viņi stāsta. Es stāvēšu mierīgs,
Un, ja kāds var, tad lai šauj!

Asptāsies sirds. Ko te naktī kāds manīs-
Reti šeit ugunis zib.
Bet, ja kāds šonakt te ieraudzīs mani,
Tam lai kāds stāsta, cik grib.

Tas redzēs pats, ka man lūpās nav krāsas
Un ka zem skropstām man zvīl...
Nekaunos. Tā stāv vien brālis pie māsas
Un, varbūt, tas vēl, kurš mīl.

Un, ja kāds var lodi iedzīt man sirdī,-
Pilnāks būs asiņu mērs.
Iznāc no tumsas! Iznāc, tu dzirdi!
Dari, ko nespētu zvērs.

Nenāk.
te, kur tagad jāraud vai kokam,
Te, kur raud akmeņi jau,
Kur par mani ar šīm kailajām rokām
Lode vairs stiprāka nav.

Nenāk, kur sāpju vissvētākā liesma.
Mani līdz asinīm plēš,
Bet viņa guļ kā aprauta dziesma,
Dziesma, ko nožņaudzis vējš.

2009/04/12

gandrīz vai kā padzerties no krūzes prieka. :) es gribu vakarus, kas nebeidzas. Bet.. pat beigšanās beigsies. Diezgan šizo, ne? :D Bet jā..šovakar ir ččččīīīčīčīīīls. (mmm...)

Un vakars pārsteidza nesagatavotu ar savu maigo pierunāšanu iet pa laimīgo taciņu. Patīk tā jau īstenībā, bet nu :D lai nu būtu, lai nū būtu, Sanit.. 

dienas citāts :D

[21:36:38] Velns says: nū tāds neons, kas ir neons, kas spīd bet gaismu nedod atmosfēru rada vnk fuckfuckfuck, beēēēt bļin, man tur papīri bija nevis fuckfuckfuck :D

Qoutes for.. light. Light.

It is better to light a candle than curse the darkness. 
Eleanor Roosevelt 


Edison failed 10, 000 times before he made the electric light. Do not be discouraged if you fail a few times. 
Napoleon Hill 


Walking with a friend in the dark is better than walking alone in the light. 
Helen Keller 


He who closes his eyes sees nothing, even in the full light of day. 
Leopold Trepper 


It is during our darkest moments that we must focus to see the light. 
Aristotle Onassis 


I will love the light for it shows me the way, yet I will endure the darkness because it shows me the stars. 
Og Mandino 



2009/04/11

kvoutī

FRIEDRICH NIETZSCHE:

In heaven all the interesting people are missing.


MARK TWAIN:

Go to Heaven for the climate, Hell for the company.






2009/04/10

gribu aiziet pa vakara taciņām
gribu nozagt pavisam ko mazu no tava maciņa
gribu spēlēties durvju priekšā
lai kaimiņi redz kas mums padomā

gribu atstāstīt vakardienu tev
gribu nozagt sapņu rūķīšus sev
jo ar sapņu rūķīšiem nāktu arī tu
bez tevis viņi nestaigātu

gribu pieteikties smilgu vākšanas sacensībās
gribu pļavu pilnu zirgu ietiepības
gribu zāli kas zaļāka par zaļu
gribu jo tu man to neapsolītu

gribu vairāk nekā gribas
gribu aizmigt un kutinot skaitīt tev ribas
gribu sauli, gribu jūru
gribu visu, tikai ne dzīvi- sūru

gribu iekrist mākoņu gultā un nepamosties nekad
gribu lai tu mani piecel ar kaķa smaidu  uz lūpām
un gribu kaut ko kas trūkst tev
bet negribu atvasaru
negribu zaudēt un apstāties
gribu ceļu ar zvaigžņu putekļiem uz bezgalību
gribu stāstu kas nebeidzas
gribu tikai vienu asaru
gribu lai tā ir no smiekliem raudāta
gribu
un negribu



Kluss vakars bija nostājies viņas durvju priekšā. Viņa palūrēja pa atslēgas caurumu- tam blakus stāvēja nomāktība, kā tāds pretīgs kaitēklis, kas nograuž visas zaļās lapiņas no zieda, bez kurām tas nevar izdzīvot. Viņa cerēja, ka kaitēklis aizies.
Pagāja stunda.
Viņa paskatījās pa durvju actiņu. Nē, tas joprojām tur bija. Bet vakaru bija jālaiž iekšā, ienāca arī kaitēklis.
Viņa spēlējās ar dziesmu vārdiem un mūziku savās domās. Nebija nekādas bezgalības viņai priekšā, jo bija tikai tagadne un pienākums. Sirdsapziņas pienākums- nodzīvot, cik vien labi iespējams šo dienu un, ja būs, tad arī nākamās. Kaitēklis sēdēja un skatījās, pagaidām tas neuzdrošinājās viņai tuvoties, meitenei vēl bija pārāk daudz vakara entuziasma palicis.. Miers gan bija iekārtojies klubkrēslā un pārņēmis visu telpu. bija skaisti.
Skaists vakars.

Skaists vakars man vai mums, bet mēs nevienam nepiederam.

mans jauns, mans smieklīgs

http://www.youtube.com/watch?v=Yisr2YXegas

Vienkārši ūber :D:D

2009/04/08

:)))

jā, Dienas labas,
bet kuuuur, nu KUR.. un kāpēc man vispār tik ļoti vajag? :S :) :D (rofl)
ir forši, ka ir forši.

2009/04/07

qoute of the day

- Zini, manu veselības stāvokli ietekmē Neptūns. Esmu dzimis viņa zīmē. - Bet manu – Urāns. - Tu ko, esi dzimis viņa zīmē? - Nē, es strādāju Černobiļā, ceturtajā blokā.

2009/04/05

he, dz/d

Vakarvakars sākās ar biljardu (mm..)
turpinājās ar pasēdēšanu, uzēšanu, šampja glāzes iedzeršanu uz 18'o.. (pa vidam visam mūzika)
izpētījām balkonu,
spēlējām twisteru un
aizbrauca viens cilvēks,
tad sākām pļāpāt, pārejie turpināja iedzert
uztaisījām H2O pīpi un uzpīpējām, aizsākās sarunas par skolas tēmu
citi turpināja dzert
aizsāktās sarunas par skolas tēmu pārgāja un turpinājās starp mani un citu cilvēku
(pa vidu visam bužinājam, un ļāvām ardīties fretkam)
-tur bija vēl ēdiens-
vakars gāja ar noslieci uz galu
mēs vēl pačupojāmies ar sesku un likāmies slīpi (kā nu kurš)
pamodos no divu meiteņu diezgan skaļās uzvešanās deviņos no rīta
un tad jau UNO un sarunas, un braukšana mājās

2009/04/03

-//-

Zilas jo zilas debesis un zaļi, mazi asniņi izspraukušies caur ziemas atkūstošajai zemei. Un saule, kas liek smaidīt, kas neļauj nosalt, kas iedveš dzīvību, kas paēdina dvēseles hlorofilu. Un manam pavasara azartam nepietiek ar dvēseles apmulsumu, tas izlūdzies mazu stūrīti sirds kreisajā kambarī,.. pavasara dzīvīgums barojas no skābekļa klātbūtnes vien, tas dzīvo caur aortām uz artērijām, uz arteriolām un vēl tālāk... līdz atkal nonāk apļa sākumā.. nonāk atpakaļ sirdī, bet nu jau pavasara gars ir pārņēmis mani visu, un es dzīvoju tam līdz. Vēl vairāk dzīvoju tam līdz, jo tas ir ieņēmis arī manu prātu, tas ieparazitējis kreisajā smadzeņu puslodē un pārņēmis runas centru, negribot vai gribot es esmu sākusi dziedāt, iekšēji, skaļi, līdzi upēm un strautiem, kas atkusuši, līdzi putniem koši zilajās debesīs, apkārt izplaukušajiem krokusiem dārzā var dzirdēt manu dziesmu skanot, un varbūt, tikai tā padomājot, tā taču ir ne tikai mana dziesma, tā ir daļa no pavasara dziesmas, kas izplauksi caur manu būtību. Atrodi simts atšķirības ziemas gaismas diodē un pavasara saulē un tu sapratīsi manas pārvērtības, manu izaugsmi cauri sniegiem uz pavasara sauli.
Esmu lūgusi jums dziedāt ar mani. Dziedi, dziedi, bērns, un atrodi savu pavasari. Savu pamošanos. Savu sauli.
(Arī mana māsa nakts ir aizklejojusi, tā tagad vairs tik bieži pie manis nenāk, bet es esmu atklājusi kādu brīnišķīgu citu būtni.. manu māsu Sauli. Viņa atstāja mani vienu pagājušajā pavasarī, lai atkal atmostos mūsu rotaļām vērša gadā.)
Tā nu es klejoju pa pavasara dzestrajām, siltajām, mitrajām, sausajām, mierīgajām un saulainajām dienām, meklējot dvēseles mieru. Nebūs man tagad tāda, mans monologs ar sevi nebeigsies, nebeigsies, nebeigsies... Es turpināšu jautāt, turpināšu meklēt atbildes, turpināšu.. dzīvot un baudīt sauli!

Un tad vienu dienu...

2009/03/31

ne vienmēr jādomā ar prātu

dažreiz jādomā arī ar sirdi

2009/03/30

centrēts

And I still want you
And I still need you
And now I wonder..

If I could fall

Into the sky

Do you think time

Would pass me by

'Cause you know I'd walk

A thousand miles

If I could

Just see you

Tonight


It's always times like these
When I think of you

And I wonder

If you ever

Think of me

2009/03/29

Kā bija, kā būs.

Ir dziesmas, kas atgādina kaut ko kas bijis, bet zinu, ka atgādina arī to, kā būs.
Šonakt pusnakts noslēdz pagātni un nākotni.

If I could, then I would

Ļermontovs

Es tavā priekšā nezemošos,
Velts sveiciens tavs un pārmetums,
Jo tik un tā es projām došos,
Mēs sveši- jāšķiras ir mums.


Krāpt bezdievīgi tagad sākšu

Jo kā lai ticu sievietēm,
Ja nevar ticēt enģelim?

2009/03/27

[23:53:40] Spuldzīte says: u rock :D
[23:53:57] Velns says: u roll
[23:53:57] Velns says: :D

(..)

[23:54:29] Spuldzīte says: Velns (rock) while Spuldzīte (rofl)

2009/03/26

Meitene ar apelsīnu daiviņām matos un pavasara miegainās un spožās saules stariem sirdī.

Meitene dega ilgās iegūt kāroto, viņa tiecās ar visām savām dvēseles un ķermeņa daļiņām... Bet atdūrās pret bufetes stikla sienu, pret tukšu sevis atspulgu bez iekšējā mirdzuma, tas neko nerādīja. Viņa tiecās pretī tveramajam, ko pati bija nolikusi - veto. Nekas nevarēja būt smagāk šajā mirklī, kā viena smalka dzīsliņa tā cilvēka, kas viņai lika sapņot. Gājusi cauri situācijām, kas nozīmējušas ļoti daudz uz brīdi un tad pazūdot dzēsušas visas ilgas pēc kaut kā tāda, nu viņa nokļuvusi atpakaļ uz tā paša ceļa, kas bijis sākumā. Sākumā acu apmāns, bet iedegās liesmiņa acīs, rotaļās parādījās dzirkstelīte, prātā raisījās pirmās domas. Un nu.. pēc visa kas bijis un nebijis, viņa joprojām tiecas pēc TĀ cilvēka, tā kuru viņa slepus ielikusi tajā kastītē, kuru aizslēdzot parasti meitenes atslēgu aizmet.. un reizēm kļūdās mēģinot atrast pazaudēto, nogrimušo. Zudušo. [Pārāk spēcīgs vārds, lai spētu aptvert.] Tā kastīte. Tā kastīte ir prieks un acuraugs. Bet.. Reizēm tā spēj ilgojošos padarīt nespējīgus domāt, nespējīgus saprast kā tas var būt... Kā var atstāt daļu sirds stīgu kādam, kas tikpat šķietami [ar sevis novilktu robežu] nesasniedams, kā cilvēkam Saules centrs, kur katra nervu šūna sadegtu ar ātruma kas lielāks par gaismas. Nezinot un zinot reizē, neapjaušot, bet jūtot ar katru ķermeņa daļiņu, meitene tiecas pēc sadegšanas vairāk kā visa, kas pasaulē un ārpus tās atmosfēras..

Ar katru sevis šūnu. Es ilgojos viņa.





The Calling- wherever you will go.

Un tālāk- "Could it be any harder to watch you go.."
No it couldn't

2009/03/24

atcerējos

Māris Melgalvs
***

Izeju es Pārdaugavas ielās,
negaidot, līdz sevi pieteiks rīts.
Kur tu dzīvo, Mīlestība lielā?
- Medus ielā. Numurs nolaizīts. -

Kur man tevi meklēt, netveramā,
kādas man tev dāvāt daiļas rotas?
- Es vairs nedzīvoju šajā namā.
Lietus namā mītu. Pēdas noskalotas. -

Taksometru ķeršu, tevi meklēt braukšu,
varbūt vēl kāds šoferis ko zinās.
Ko tu atbildēsi, kad es balsī saukšu?
- Velti pūlies. Ceļš ir aizputināts. -

Aušu kājas ceļa. Tevi sargāt iešu.
Pulverdūmi plaušās noguls vēsi.
Nezinu, vai raudāšu. Nezinu, vai smiešu.
- Soļo drošs. Es tevi sameklēšu. -

Gan jau arkal kādreiz Pārdaugavas pusē
nosmaržos mums abiem. Pēc traka lietains rīts.
Kur tu biji paslēpusies? Ko tu tagad klusē?
- Medus ielā. Numurs. Atkal nolaizīts.


un atradu

Imants Ziedonis

Ir jau ļoti vēls. Te starp svešiem -
Ko es tik ilgi kavējos?
Es viens te, zem svešiem padebešiem, -
Es iešu meklēt savējos.

Alus kļūst rūgts, sirds kļūst smaga
Un maize arvien sājāka
Man pašam sevis tā nevajaga,
Kā vienu savējo vajaga.

Es slavētais, es lamātais, nīstais,
Es bīstamais un es baidītais -
Es arī gribu draugs būt īstais,
Kādam cilvēkam - gaidītais,

Kājas noaut. Galvu nolikt.
Lai kādam arī par mani ir prieks,
Sēžu savās mājās sirdi rokā kā oli.
Dziedu savās mājās kā svešinieks.

Triekt savu sirdi kā oli grīdā!
Vienas kapeikas dzīve! Viens sū! Viens cents!
Triekt un vairs nepamosties rītā.

Sentiments.
Nolādētais sentiments.


(mm...)

2009/03/23

"I'm takin back my love" NOT. :D

This is what I give away these last days. Just live. Just freedom. And if you will say: freedom isn't free at all. Then you aren't talking about my freedom. ;)



Back to the desire...





Un atkal pa taciņām. Pa smilšu taciņām. Pa asfaltētām taciņām.
Kājas šūpot ezera ūdenī. Dziedāt līdzi Metalikas -NEM.
Trakums, cik labi. Cik labi, cik labi, cik labi...


Fizikas md. Žēlošanās par žēlošanos. Un vai tad mani kaut kas uztrauktu?.. Nēē.. es tikai dzīvoju, tas arī viss.

Manis ir. Es neesmu izdomāts.

Nespēju atrast, ko meklēju,
Nespēju pateikt, ko domāju,
Nespēju domāt, ko drīkst,

Iekāpu pasaulē ar savu vērtību sistēmu.

2009/03/18

**.

To nevar izskaidrot, cik ļoti palīdz cilvēks, kuram kaut reizi nedēļā, vai kaut gadā aizrakstīt. Pateikt to, kas ir uz sirds, un zināt, ka tevi uzklausīs, ka par tevi nesmiesies, ka tevi, ja nesapratīs, tad pieņems tāda kāda esi.

Tik daudz, jo daudz pateicības es tiem cilvēkiem saku pie sevis, to visu labāko.. Jo viņi man ir īpaši. Paldies. Paldies, ka esi man.
Tu saprastu. ;)

ZELTA VĀRDI

[19:34:11] jk says: es ceru pabeigt ĀVĢ pirms Latvija bankrotē

jup. true that is.

http://kobriki.blogspot.com/2009/03/105-bauslis.html

2009/03/16

Ūpim. Jums.

[21:44:29] Spuldzīte says:
gan es izaugšu liela un nogalināšu tevi! (angel)

2009/03/15

vienkārši.

[19:50:16] Spuldzīte šņaukājās :(

[19:50:51] Velns klepo

[20:02:48] Spuldzīte sēž ar siltajām zeķēm kājās un pledā ietinusies..

[20:03:08] Velns priecājas par Spuldzīti

[20:03:26] Spuldzīte sasmaidās (sun)

[20:03:49] Velns mēģina noturēt cietu seju.. nesanāk :D

[20:04:43] Spuldzīte vēl vairāk satinas pledā.

[20:04:55] Velns saklepojas

[20:05:09] Spuldzīte atrod otru pledu un dod Velnam.

[20:06:47] Velns nav pieradis pie plediem

[20:07:04] Velns satinas. un jūtas kā pats sātans :D

[20:07:40] Spuldzīte skatās uz Velnu un sagiglējas.

[20:08:05] Velns (sun)

2009/03/13

:)

pēdējolaik' maz brīvāku brīžu bijis.
~nav neviena jauna ieraksta šeit. nolēmu, ka tas būtu jālabo,- šajā apcerīgajā 5dienas vakarā. ātrāk vai vēlāk šovakar jāliekas gulēt (labāk jau ātrāk), lai rīt ar jaunu sparu ķertos pie Daces 18nieka svinēšanās.. (sun) heh.

Un daudz kas mainās, daudz kas paliek kā bijis. Ir cilvēki kas paliek.. un lūk tas ļõõõõti iepriecina!!! (Aha)

Bet jā, šovakar es vnk smaidīšu, lai dzīve mazliet gaišāka. Lai ziema zaļāka un nakts siltāka un zvaigžņu gaismas gaišāka.. šorīt agri vēl biju Babītē, tas tāds pozitīvs spogulis,- kas vakarā rāda vēl rīta atspulgu..

Jūtu kā čučējiens jau tagad mani gāž pie zemes.. bet vēl pāris rindu. Lai tad nobeigtu vakaru ar kādam pāris dziļākām domām ;)




Vienkārša cilvēka vārdu krājumā ir trīs tūkstoši vārdu, bet īsts rakstnieks tos nekad nelieto, jo vārdnīcā ir vēl 189 tūkstoši citu vārdu- un viņš nav vienkāršs cilvēks.
/P.Koelju "Kā aizplūstoša upe"


Cik eksāmenos tu izgāzies?-kopā ar rītdienu 5-
IEDZERSIM PAR GAIŠREDZĪBU!

Ja tev ir āmurs, viss izskatās kā nagla!
/Baruha novērojums

-es spuldžēju vienmēr - man visa bilde sāk kļūt bluraina...

Tātad agrāk es izskatījos pretīga, bet tagad es esmu resna?!!!

Kad tikai viena dzīve ir
Kad tikai vienreiz dzimt un mirrt
Es uzdrīkstēšos nenobīties
/"Drakula.Svešas asinis."

*Viss manī norimst.
*Arkādijparks iekrāsojās un es arī.

Labais, ko tu dari, rīt tiks aizmirsts
Tomēr dari labu!
/Māte Terēze

*But how I will know who my Soulmate is?
By taking risks,* she said to Brida. *By risking failure, disappointment, disillusion,but never ceasing in search for Love. As long as you keep looking, you will triumph in the end.*
/P.Coelho

Neatbildu vecajai mātei, kad tā taujā, kas tu būsi, bērns? Kad pie bēru mielasta pulciņš paziņu cilās glāzes, tad viņi atbildēs.

Cilvēks gandrīz visu mūžu mācās mīlēt, bet suns to prot jau no dzimšanas. Varbūt arī tāpēc dzīvo daudz īsāku mūžu...

The unbearable lightness of being.

un visbeidzot: iz Bucket List-
Edward Cole: Do you hate me?
Carter Chambers: Not yet.


Labuvakar'...

2009/03/02

Trāpīts.

Kas ir aizsniegti griesti?
Apziņa, ka par zemiem.
Un kas ir noķerts vējš?
Tas, kas par lēnu skrien.
Kas ir sveloša sāpe?
Ziņa, ka nesadzīs.
Un kas ir tavs paša mūžs?
Atzīšanās, ka īss.
/O.V./

2009/02/26

Meitene šonakt.

Vienas, vienas, vienas nakts meitene..
Vienas, vienas, vienas nakts meitene..
Vienas, vienas, vienas nakts meitene..
Vienas, vienas, vienas nakts...
Vienas nakts meitene.

Meitene no priekšpilsētas, meitene no sirds....
Atver durvis, redzi mana, tā ir mana sirds.
Aiz loga trako vētra, varbūt tāpat vien lapas krīt..
Krīt, krīt, krīt, saplīst kā stikli arī tava sirds.
Šodien Dievs ir sajucis prātā, mīļā, ko lai vēl pastāstu tev..
Šodien Dievs ir sajucis prātā..

Meitene no priekšpilsētas, meitene no sirds....

Atver acis, redzi mani, tā nav mana sirds..
Šodien Dievs ir sajucis prātā, mīļā, ko lai vēl pastāstu tev..
Šodien Dievs ir sajucis prātā, mīļā, ko lai vēl pastāstu tev..
Šodien Dievs ir sajucis prātā, mīļā, ko lai vēl pastāstu tev..
Meitenei no sirds, meitenei no sirds, meitenei no sirds..

Tev oranži mati.. tev oranžs ir viss, kas notiks, ja kāds šeit mūs ieraudzīs?..

2009/02/25

jā...?

skumji

Kur ir palicis nemirst.lv? Tā vieta tagad rāda kaut kādu tur Headlines India Bulletin... Nu nopietni. Kur šī pasaule mūs galu galā novedīs? :O :D

2009/02/23

HD

The beat of my heart
To the beat of my heart
The beat of my heart
The beat of my heart
It turns us apart

To the beat of my
To the beat of my
To the beat of my heart
Now I'm back to the star

I'll always be true to the sound of inside
To the beat of my heart

2009/02/22

18

vai ne?
ir, jā, ir jau tagad.

un es jūtos vēl vairāk bērns nekā iepriekš... jo nujā... WALL-E, Īva un ...njā..man atgādina kko bērnišķīgi superīgu. Mīmīgs.. Kušķis. Māšuks. Tikiiiiiiii ļoti sagribējās brāli blakus.. jo tie bija viņa stilā... mīmīgs māšuks.. un kušķis.. un sukucis..

Un vēl manta, ko uzdāvināja, kas saka "Boing" :D
Vienkārši perfekti, bija jauki, paldies visiem, kas piedalījās un padalījās... jautrībā ar mani :) super.

2009/02/20

Qoutes of the Day.

"Krītiņi!"

"Ja jums rokas ir aizņemtas ar galvas turēšanu, varat paņemt to tur statīvu!"

2009/02/19

Daile

..
"Psihs"- joprojām svārstos starp nepatika un skaisti. Jebkurā gadījumā izrāde saistoša un iespaidu atstāja, tikai nesapratu kādu.. Skarbi, dažbrīd pat patiesāk nekā vajadzētu, bet kopumā patiešām baudāmi. Un baudāmi nevis ar apziņas kaut kadu tālāko kaktiņu, bet ar visām maņām kopumā..


Tā bija. Tagad jāievieš kārtība lai sestdien viesi neaizbēgtu tikpat ātri kā ienākuši. :p

2009/02/18

mans TOP filmu saraksts

  • The Phantom of the Opera (2004)
  • Cruel Intentions (1999)
  • The Interview with the Vampire (1994)
  • The Schindler's List (1993)
  • Queen of the Damned (2002)
  • Twilight (2008)
  • Pathology (2008)
  • Seven pounds (2008)
  • A Good Year (2006)
  • The Shawshank Redemption (1994)
  • Becoming Jane (2007)
  • The Bucket List (2007)
Uz mirkli vairāk nekas cits nenāk prātā, bet būs vēl.

Vēl:
  • The Fast and the Furious (2001)
Un vēl:
  • WALL-E (2008)

2009/02/15

..* oū. *..

[23:27:41] Velns says: :D:D:D:D:D:D
(..)
[23:28:01] ita-san says: man patīk tie seši smaiļiki.
[23:28:26] ita-san says: vnk pievilcīgi izskatās. :P :D pievilcīgākie seši smaiļiki manā dzīvē :D

"nejautā cigareti, cigareti tam džekam, nejautā cigareti, cigareti tam džekam..."

-es mīlu ģenētiku!
-vai tu mīli ģenētiku?

CERN

[11:57:23] Ūpis says: un tagad bļad ļaļaļāaa

2009/02/14

bck frm prts

back from pirts,
elle jā!
dejojām, dejojām, bez swimsuita ar dvielīti pasēdējām pirtī... dejojām, dejojām, dejojām..
negulējām, jo kāds savādāk meta ar sniegu,
gulējām tomēr, jo viss bija norimis..
Un jā, mājas.
EElle jAAA! ;)
tagad varbūt uz centru, varbūt..

2009/02/12

galīgi

Out of time.

2009/02/08

Everybody

,sorry.

I'm such an idiotic creature.


Realy.


Joprojām nesaprotu, cik ilgi, kā, kāpēc mani savējie var paciest... esmu tik nožēlojams radījums... visu laiku kādam čakarēju dzīvi.. kādam čakarēju darbu.
Ja nespējat paciest mani, lūdzu, nepacietiet, atstājiet, tā būs labāk jums...

ā-a.

nakts-
un jā-
Uzvaras parks-
mēs rullējam vairāk nekā jūs :D :D

2009/02/07

sleep, sleep sweetheart

open window, cold air

"Sleep, sleep, sweetheart
Dream and forget our misery


I whisper while your eyes are shut
And don't see this hell on earth"

brāli, paldies.

vakars, gribas viņu vēl melnāku.

un varbūt, varbūt.

black even more.. and more...

2009/02/05

par par parampam pam./kopijas.

vienkārši principa pēc.

labākās zāles - tēja! :)

ejam zīmēt! ;)

edit

[23:03:30] ita-san says: šodien Selgai ir vārdadiena
[23:03:44] ita-san says: un R^2 mani šodien tieši uzcienāja ar Selgu :D

Selga (rock)

edit nr 2

[23:07:33] Īpus says: Whats the difference between PDF file and pedophile?!

2009/02/04

fizika

[21:48:04] ita-san says: a es vspār ne teoriju ne formulas zinu
[21:48:09] ita-san says: pakaļā man
[21:48:31] Ilzeee... says: Riktiga dirsā viss ir
[21:48:41] ita-san says: vovo


Edit

[21:57:17] Ilzeee... says: Dont cry
[21:57:29] Ilzeee... says: Tas jebkura gadijuma bus vienkarsi dirsā

2009/02/03

Mh, jā.

Iloveyou has 8 letters, but so does BULLSHIT!

2009/02/02

tā.

Čiepa dus
Es arī vēlos būt tik kluss
Tik sapņains un mierīgs
Kā no smilšu graudiņiem tēls izveidots

Skatās acīm pusmiegā manī
Es gribu būt tik kluss
Un mierīgs, miegaini skaists

Skaists zvēriņš guļ ietinies savā dvēselē, paņēmis manu mīlestību par segu sev ziemas naktīm.
Un rītnakt, kad atkal būs tumšs, es viņu palaidīšu vaļā, lai čāpo zvaigžņu naktī, rādīt ceļu nomaldījušās 'guntiņām,...
Bet tagad,..

... lai čuč!...

2009/01/31

vienmēr par kādu cenu. Jeb- nesakarīgu/sakarīgu teikumi virkne.

atgriezties un atcerēties.
sīkumi, kas saistās ar konkrētiem cilvēkiem. kaitina. ļauj domāt brīvi(!).
brīvību vispār.
neskatīt vīru pēc cepures un pankūkas pēc ievārījuma.
vienmēr kādam kaut kas nepatiks.
apstāties un padomāt. iet līdzi. bet neskriet pakaļ.
atrast nodarbi, kas svarīga.
aizmirst tos, par kuriem domāt nevajag.
neļaut zvēram grauzt aiskarus.
saprast saprotamo. aizmirst nevajadzīgo. atrast vajadzīgo. atstāt nederīgo.
palūgt un palīdzēt.

2009/01/29

gulēt iesi? -nēē..!

"ej gulēt, ej vienreiz gulēt!!!" :D :D
elle jā!!! Hell yeah!!

2009/01/28

kopš

Kopš vakardienas- Placebo

Kopš vakardienas- nez kā viņam iet, ceru, ka viss kārtībā

Kopš vakardienas- jāsāk likt tiesības martā

kopš vakardienas- :) lai vai kā

ita-san

Edit:
Nu un viss mainās sekunžu simtdaļās.

Es sēžu un domāju, bet labāk nevajadzētu. Vajadzētu strādāt kā robotam, tad neko nejūt, aizmirst par visu. Man nesanāk, jau esmu pārāk nogurusi tam, tik daudz kas notiek, tik daudz kas notiek, tik daudz kas notiek, sēžu un.. vairs nesēžu.
Eju zīmēt mājasdarbu.
Atā.

Edit nr 2:

Viņš vēl nav mājās, bet drīz
Gan jau, gan

2009/01/27

paņem pats.

- Nihil dat fortuna mancipio.
Liktenis neko nedāvā.

2009/01/26

šodien jau, šodien.

"Labāk būt par cēloni skaudībai nekā līdzjūtībai." mhm.

Your own personal Jesus
Reach out and touch me

2009/01/25

cik žēl.

jautrība nesita augstu vilni, bet vilnis nosita jautrību

("Robertisks smailijs")


TAS PATS IERAKSTS, CITS VIRSRAKSTS

Van der Graaf.

(sexyvandergraaf)

(lovevandergraaf)

(heartvandergraaf)

(electricityvandergraaf)

(vandergraafgenerator)

(vdg)

(:*vandergraaf)

(vandergraafthebest)

Tas bija ieskats šīs dienas jaunajos smaiļikos.

2009/01/24

!

one man's trash is the next man's treasure,
one man's pain is the next man's pleasure..

2009/01/22

citāta citāts. pašapziņa. augsta.

God grant my enemies a long life, so they can watch my victory

2009/01/20

vai ne?!.

geez, i'm surrounded by idiotic mortals.

2009/01/19

vienkārši.

Dzīvo sev nevis kādam citam! Jo dzīvojot kādam citam, tu tik daudz ko vari pazaudēt!

Atceries, ka tev vēl nepieder debesis...
un
Paradīzē ir tik jauki, bet ellē- vairāk paziņu!!

"whatever walks in my heart
will walk alone" skaudri.

padomā.

Cik smagi uzzināt, ka draugi vairs neuzticās, vai tiešām tā šogad notiek ar tik daudziem?! Tik grūti.. pārciest, ka cilvēks, kuram tu uztici vairāk vai mazāk visu, tev nestāsta pat vienkāršas lietas... :( Grr. Viss kaut kā lēnām iet grīstē, vismaz viss vecais. Bet jaunais ienāk dzīvē arvien vairāk un vairāk... Jocīgi. Pagātne pēkšņi pazūd, vecie draugi, paziņas liekas... nu.. tiešām, godīgi, tik izzūdošas parādības, un pati it kā tiecos pēc jaunā, pēc neiepazītā.
Bet ne jau visas lietas dzīvē mainās. Lietas mainās. Tās, kas nemainās, nav lietas. Tā.

Bet jūs mani mīļie, foršie, es negribu, lai jūs pazustu, tie, kurus uzskatu par visvislabākajiem, es jums uzticos, lai vai kā- es jums uzticos, un negribu jūs pazaudēt.
Pārmaiņas ir vajadzīgas, bet ar mēru, jo bez mēra.. tagad šķiet, ka nāktu tikai skumjas pēc pazaudētā.

2009/01/18

no šodienas!

kad mēs vēl bijām jauni...
Vouij, es tā pateicu?
Es tā negribēju..
Es domāju.. kad mēs vēl bijām ļauni..

nevarēju atturēties.

Kad kafijai līdzi cukurs nāk galdā, es atsakos.
Citi jautā, vai man esot dzīve salda? Jā.
Turklāt laimīga esmu.
Man ir abas rokas un kājas, redze, dzirde un prāts,
man ir pat vairākas mājas, un mani šobrīd mīl kāds.
Es varu elpot, dziedāt, smieties, raudāt un kliegt,
Klusēt es varu- neviens nespēj mīlēt man liegt...
( M. Svīķe )

2009/01/17

dienas citāts.

I have problems with drugs.. I can't afford them.

2009/01/16

traks var palikt, vēl šodiena nav beigusies.

life is good in Metallica right now!

Falling is just another way to fly! -mācos no Emilie Autumn, man patīk viņas skatuves tēls, tikai pati viņa gan nav īpaši skaista. :p

bet šī man vienkārši patīk- http://www.blogas.lt/uploads/d/DeepDark/5380.jpg
būs jānošpiko ideja. :)

Gribi cepumu? Še, reku būs:


2009/01/15

Nav ne vienam citam ļauts iemācīties saklausīt zemes dunu zem dzērvju smalkajām kājām rudeņos, tās bariem skrien... un tad klusums, klusums vien.. Tā līdz nākamajam pavasaraim. Tad nu- līdz nākamajam pavasarim!

Meitene atvēra acis, atvēra acis, vairākas reizes atvēra acis, bet nepamodās. Kur tad palikusi dzīve,.. ja jau viņa ir šeit, ir palikušas tev vairs tikai divas vēlēšanās, bet tu pats esi kaut kur nozudis...

Mazs zvēriņš čučēja viņai blakus uz spilvena, saritinājies pats savā siltumā, bet viņai ne vienmēr pietika ar savu siltumu.. Reizēm bija par daudz, tad gribējās kādu, kuru sasildīt, reizēm bija par maz, tad vēlējās tapt sasildīta. Un īstenībā jau.. acis atvērtas jau bija sen, pamodīsies viņa, tikai kad nomirs. Tā bija pasaule, kurā viņa dzīvo, tā bija realitāte, kura bija izdomāta, kāda cita izdomāta, jo viņa eksistēja tikai kāda apziņā un viņam bija palikušas vēl divas vēlēšanās. Viņa dzīvoja pasaulē, jo kur gan citur, lai viņa dzīvotu.
"Bet, tāpat kā durvju priekšā allaž ir upe, tāpat arī tur ārā vienmēr ir pasaule. Un tā ir pasaule, kurā mums jādzīvo."

Zvēriņš uz spilvena blakus meitenei pamodās, izstaipīja savas mazās ķepiņas un saslēja savu mazo, mīļo deguntiņu, paošņāja gaisu. "Jauna diena."

2009/01/14

Tas, ko viņa vēlējās par visu vairāk bija, lai apkārtējiem- viņas ģimenei, draugiem; visiem, visiem tuvajiem cilvēkiem būtu labi. Viņa vēlējās laimi, un laime bija: "Laime ir sirdi pret sirdi dot, citu priekā sev prieku iemantot, sajusties, ka uz pasaules šīs esi vajadzīgs!"

Varāk par visu pasaulē, vēl vairāk jau vairs nav iespējams...

Bet bija tik daudz tā tumšā, kas pievelk- ilgas pēc..
"Once upon a time there was light in my life
But now there's only love in the dark"
..un varbūt kaut kā vairāk, kaut kā neizprotama, kā viņas pašas eksistence šajā mazajā melnajā caurumā, ko viņa sauca par mājām. Sirds muskulī ieaudušās tās sekoja viņai, bija prātā, bija tepat. Mājas ir tur, kur mīt sirds!

'-Mājas atradu pie savas ģimenes. -Vēl pirms tam mājas atradu pie saviem draugiem. -Bet vēl pirms tā visa.. mājas bija manī pašā.'

Galu galā sanāk, ka mazās krāsainās meitenes sirds ir ne tikai muskulis, kas pumpē asinis, padot tās visiem orgāniem, tās nav tikai labais un kreisais kambaris, labais un kreisais priekškambaris, bet kas vairāk; ka asinsvadi: vēnas, vēnulas, kapilāri, aortas, artērijas- ne tikai apgādā ķermeni ar asinīm- dzīvības sulu (!), bet arī ir ceļi uz meitenes sirdi.. Un pat ne tā,
kas vairāk.
Jo ceļš ir tikai viens, mēs visi pa to staigājam, pat ja neredzam, ja spējam paskatīties garām, ja spējam redzēt garām, ja spējam mīlēt garām, -staigājam pa vienu un to pašu ceļu.

kursi, Vecrīga, mānijas un vēl šādas tādas lietas.

Devos cauri Vecrīgai uz Arhitektu namu un prātoju, kāda būs neprāta cena, kas jāmaksā par vakardienas grautiņiem...
Tad jau viss šķita kaut cik sakopts, cilvēku daudz, žurnālisti, operatori, policijas mašīnas (pat vēl divas MP uz Torņu ielas stūra), intervijas ar amatpersonām, sasistie ēku stikli.
Tad jau siltais Arhitektu nams.

Manas domas par to?
-...
Vismaz mana mīļā ēka stāv kā stāvējusi.

Un vispār, jā:
Tā ir mana vakara mānija-
mīlēt vairāk kā panes sirds!

Dēm, kā man patīk tie mazie mirkļi laimes- super. ;) :*

2009/01/13

Putnu kliedzieni vējā ar laiku pazūd mazohistiskās izklaidēs, viņiem visiem pazūd mazohistiskās izklaidēs, vēja maigie pieskārieni pārvēršas rupjā dejā, dzīve viņus- citus tā pārveido, tik ārprātīgi izdaiļo ar skaudrās realitātes mantiņām kā Ziemassvētku egli, tikai atšķirībā no tās, viņiem nav tā siltuma, kas nāk no svecēm, kas nāk no gaišām cilvēku domām Jaungada naktī pie egles sēdot.

Bet viņa vēl dzird putnu kliedzienus, jūt vēja pieskārienu, patīkamu.
Vai asu, vai maigu, vai siltu, vai saltu, bet... patīkamu. Ikdienā to aiztur dienas plīvurs, tas realitātes vainags viņai galvā nospiež ausis, neļauj saklausīt, liek aizmirst, ka aiz četrām sienām ir brīvība, ir vējš, ir putnu kliedzieni vējā.

Viņa staigā dažreiz pa sapņu takām, tur prom, tajā pilsētā, staigā vējā un veras ezerā, laivu mierīgajā slīdoņā, mētā akmentiņus ūdenī, un vienkārši mīl. Pieliek roku akmens stabam un jūt, ka stabs ir tik pat auksts kā viņas rokas, kā viņas mūždien aukstās rokas..

Savā istabā viņa glabā dzejoļu krājumus zem gultas, iededz sveces un sapņo par vasaru, par garām naktīm, par drebošām svecīšu liesmiņu ēnām uz palodzes, par vasaras nakts gaisu...
Silta gaisma būs vienmēr viņai, lai kur meitene ietu, tapēc ka viņai silta sirds: "Ja aukstas rokas, tad silta sirds!"

Neviens uz Pasaules neatklās patiesību par tevi, ja tu to netklāsi.
Neviens neatklātu patiesību par mani, ja es to jums tagad nestāstītu..


2009/01/12

Uz galda divas oranžas vīna glāzes- viena tukša, viena pilna... Meitene istabā ietinusies savā vecajā baltajā šallē, skatās ārā pa logu.Nav neviena cita. Mēness vēl nav nonācis Dienvidu pusē, skatam paveras tikai tukšs, tumšs dārzs, nav kā vakarnakt, kā vēlajā pusnakts stundā, kad dārzs zied mēnesstaru sniegā, gaišā mirdzumā, ēnas spēlējas ar kaķu atsātiem nospiedumiem neizkusušajā sniegā. Tajos mirkļos nav gaismas, bet nav arī tumsas, viss liekas tik harmonisks, tik tīrs, reāls un maģisks reizē.

Fotoaparāta atsātās pēdas stiepjas pāri visai istabai: pāri lielajam, mīļajam lācim, pāri salmu pinumiem pie sienas, pāri zeķēm istabas kaktā un uz veļas auklas, pāri augļiem, kas guļ bļodā uz galda, arī.. arī pāri meitenei, kas izkūst aizvien vairāk pēc katras nākamās zibspuldzes.

Fotogrāfs ir mednieks, fotogrāfs ir maniaks, fotogrāfs ir izvirtulis, fotogrāfs ir dievs..

..

Skropstas

jē bogu
kā var būt
tik garas

2009/01/09

dažas rindas

if you do what you've always done, you'll get what you've always got

I laugh in the face of danger!
Than I hide until it goes away.

don't get mad.
just get everything!


There's no right or wrong. Only fun and boring.

The thing you own end up owning you. It's only after we've lost everything that we're free to do anything.
/Fight Club


There's no right or wrong. Only fun and boring.

Here I am - you have 2 more wishes!


It doesn't matter how high you can jump, it matters how high you bounce when you hit the ground.


I would rather have one rose and a kind word from a friend while I'm here than a whole truck load when I'm gone.

A positive attitude may not solve all your problems, but it will annoy enough people to make it worth the effort.

pagaidām viss.

2009/01/08

slima Sanita.

ko tādas dara?

1.sēž mājās un neiet uz programmēšanas eksāmenu;
2.guļ līdz pulkstens 12iem;
3.skatās tv;
4.skatās jaunāko filmu trailerus un teaser trailerus iekš youtube;
5.cīnās ar šausmīgām iesnām;
6.nesūdzas ( jo ir takš jautri, nu vismaz kaut cik);
7.gaida, kad atbrauks pakaļ un aizvedīs pie ārsta (tam tūliņ, tūliņ vajadzētu būt);
8.domā, ka jāietonē kursu mājasdarbs;
9.domā, kā īsti saplānot mini-ceļojumu dzimenei;
10.izlieto mājas tualetes papīru salvešu vietā,
11.atrod interesantu seriālu par meiteni-rokzvaigzni, ko rāda pa tv6;
12.nesaklāj gultu visu dienu;
13.domā, cik jautri šodien "mūsējiem" gājis skolā;
14....
to be continue

2009/01/07

vakarvakarvakarvakar.. vakars.

"She thinks she missed the train to Mars..."
un atkal...

Šokolāde ir samēra superīga lieta.. Tikai šādā gadījumā būtu jāpaņem beidzot tas abonoments iekš CityFitness..
Mazais mīļums-zvērs palaists ārdīties pa istabu, pati sadzēros sīrupu un uzkodu šokolādi.. *sagiglējas*

*Iron & Wine-Flightless bird, American mouth

"When it's dark in the darkest hour stars come out..."

Un no programmēšanas kkas it kā būtu zināms.. Varbūt. :D
Bet kā vienmēr viss būs ok. Yeah! Nav cita varianta!..
Tiku galā ar programmēšanu. tagad viss atkarīgs no veiksmes rīt.

Galvenais, ka netā nekas nenotiek. Besis jau, lai tā programmēšana kā paliek tā ir.. Es dodos lasīt. Lian Hearn- Grass for his Pillow...

2009/01/05

Atpakaļ.

Vairāk vai mazāk nekas. Bet es jūtos vairāk. Ir vairāk, ko dot, ir vairāk, ko gribas ņemt..

Nodzīvojusi septiņpadsmit gadus un ieguvusi brāli tikai tagad. Hmm, māsa, es un māsa. Patīk, pat ļoti. Tikai tas mans brāļuks tik tālu, tālu.. Maitas gabaliņš, pietrūkst man viņa..!

Ārā lielie sniegi. Vakar Sigulda. Pateicoties vēlajam putnam, kurš piezvanīja paagri no rīta. Paldies, ka izvilki no mājas. ;)

Gribas uz Žagaru, gribas uz snova no kalna. Gribas lidot..! MMM... (pakaifo)

Un tad, kad nav vairs laika, tagad... ienāca prātā tā vecā, veca, senā dziesma...
"Aizved mani es lūdzos un prasu, bet tu brīnies un pieri rauc. Es tev liekos, kā meitene maza, kurai aplam daudz vaļas ļauts.. Aizved mani uz Moricas salu...(!)"


Un kaut kā atnāk atmiņā arī: Ne jau katru dienu tu sašķaidi spoguli, kurā redzi sevi.
Šī vasara atkal būs savādāka. Un ar katru nākamo.. labāka. Mēs dzīvojam! Mēs dzīvojam! Yeah! Un jautrība ir tepat!..

"You set me so alight!"

Labu nakti. Spi i nji hrapi. ;)