Cik smagi uzzināt, ka draugi vairs neuzticās, vai tiešām tā šogad notiek ar tik daudziem?! Tik grūti.. pārciest, ka cilvēks, kuram tu uztici vairāk vai mazāk visu, tev nestāsta pat vienkāršas lietas... :( Grr. Viss kaut kā lēnām iet grīstē, vismaz viss vecais. Bet jaunais ienāk dzīvē arvien vairāk un vairāk... Jocīgi. Pagātne pēkšņi pazūd, vecie draugi, paziņas liekas... nu.. tiešām, godīgi, tik izzūdošas parādības, un pati it kā tiecos pēc jaunā, pēc neiepazītā.
Bet ne jau visas lietas dzīvē mainās. Lietas mainās. Tās, kas nemainās, nav lietas. Tā.
Bet jūs mani mīļie, foršie, es negribu, lai jūs pazustu, tie, kurus uzskatu par visvislabākajiem, es jums uzticos, lai vai kā- es jums uzticos, un negribu jūs pazaudēt.
Pārmaiņas ir vajadzīgas, bet ar mēru, jo bez mēra.. tagad šķiet, ka nāktu tikai skumjas pēc pazaudētā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru