Vairāk vai mazāk nekas. Bet es jūtos vairāk. Ir vairāk, ko dot, ir vairāk, ko gribas ņemt..
Nodzīvojusi septiņpadsmit gadus un ieguvusi brāli tikai tagad. Hmm, māsa, es un māsa. Patīk, pat ļoti. Tikai tas mans brāļuks tik tālu, tālu.. Maitas gabaliņš, pietrūkst man viņa..!
Ārā lielie sniegi. Vakar Sigulda. Pateicoties vēlajam putnam, kurš piezvanīja paagri no rīta. Paldies, ka izvilki no mājas. ;)
Gribas uz Žagaru, gribas uz snova no kalna. Gribas lidot..! MMM... (pakaifo)
Un tad, kad nav vairs laika, tagad... ienāca prātā tā vecā, veca, senā dziesma...
"Aizved mani es lūdzos un prasu, bet tu brīnies un pieri rauc. Es tev liekos, kā meitene maza, kurai aplam daudz vaļas ļauts.. Aizved mani uz Moricas salu...(!)"
Un kaut kā atnāk atmiņā arī: Ne jau katru dienu tu sašķaidi spoguli, kurā redzi sevi.
Šī vasara atkal būs savādāka. Un ar katru nākamo.. labāka. Mēs dzīvojam! Mēs dzīvojam! Yeah! Un jautrība ir tepat!..
"You set me so alight!"
Labu nakti. Spi i nji hrapi. ;)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru