Nav nekur jābrauc, lai saprastu, ka es mīlu šo vietu. Es mīlu mājas.
Bet šodien es pamāju ardievas šai sienu, griestu, grīdu, durvju un logu čupai.. uz desmit dienām.
Atā, atā.
2008/12/21
2008/12/16
gribēju šovakar.
Jā.. Gribēju te kaut ko teikt, kā vienmēr kaut ko tik nozīmīgu, tik svarīgu, tik nevajadzīgu un muļķīgu, ka aizmirsu, līdzko ieraudzīju.. sekotāju.
(pasmaidiens Jānim)
Nekas tātad nav tik nozīmīgs, kā tie mazie, mazie brīži, nu tie. Tie paši, kuri nav nekā vērti nākotnei, kuri eksistē tikai tagadnē, kuriem nav pagātnes.
Es pat atminējos. Jā semestris. Good.
Good that it's ending.
Hmm. Un ja kādam ienāktu prātā pielikt punktu pasaulei šajā mazajā mirklī, tad es būtu priecīga. Un ne jau tapēc, ka pasaulei ar visām tās drazām, ar manu un citu niecīgajam dzīvītēm pienācis gals, bet pasmaidītu kaut tādēļ, ka uz šo brīdi es varu teikt- esmu laimīga (laikam jau). Gluži vienkārši laimīga tādēļ, ka esmu sapratusi (vai pāršķirstījusi) dzīves vērtības. Un lepni varu teikt: ģimene! Tā ir 1. vietā. Lai kur pasaulē tā nebūtu izklīdusi, lai kādus laikus tev nebūtu bijis jāpārcieš ar to/tās dēļ. Lai cik lieku asaru nebūtu bijis jāraud par to, ka tās nav blakus. Ģimene.
And now- counting down the days.
Have a nice life!
You only see what your eyes want to see
How can life be what you want it to be
You're frozen when your heart's not open
You're so concerned with how much you get
You waste your time with hate and regret
You're broken when your heart's not open
(pasmaidiens Jānim)
Nekas tātad nav tik nozīmīgs, kā tie mazie, mazie brīži, nu tie. Tie paši, kuri nav nekā vērti nākotnei, kuri eksistē tikai tagadnē, kuriem nav pagātnes.
Es pat atminējos. Jā semestris. Good.
Good that it's ending.
Hmm. Un ja kādam ienāktu prātā pielikt punktu pasaulei šajā mazajā mirklī, tad es būtu priecīga. Un ne jau tapēc, ka pasaulei ar visām tās drazām, ar manu un citu niecīgajam dzīvītēm pienācis gals, bet pasmaidītu kaut tādēļ, ka uz šo brīdi es varu teikt- esmu laimīga (laikam jau). Gluži vienkārši laimīga tādēļ, ka esmu sapratusi (vai pāršķirstījusi) dzīves vērtības. Un lepni varu teikt: ģimene! Tā ir 1. vietā. Lai kur pasaulē tā nebūtu izklīdusi, lai kādus laikus tev nebūtu bijis jāpārcieš ar to/tās dēļ. Lai cik lieku asaru nebūtu bijis jāraud par to, ka tās nav blakus. Ģimene.
And now- counting down the days.
Have a nice life!
You only see what your eyes want to see
How can life be what you want it to be
You're frozen when your heart's not open
You're so concerned with how much you get
You waste your time with hate and regret
You're broken when your heart's not open
2008/12/12
virsraksts.
Šis vakars, nu, gandrīz tā kā realitātē, bet neaizmirsīsim, ka dzīvojam tikai sapnī, un varbūt mūsu dvēsele, mūsu dvēsele varbūt ir kaut kur reālistiskākā vietā.. Bet atkal, domājot par dvēseli.. Viduslaikos taču filozofi uzskatīja, ka sievietēm dvēseles nav, nu tad... Nekābūtnim arī nav. Līdz ar to... Es pastāvu tikai sapnī, tikai šeit. "Manis nav, es esmu izdomāts..."- latviešiem ir precīza dziesma par šo. Un ja nav dvēseles, nevar arī būt dvēseles radinieka. Cik skumji. Tas, kam mēs ticam, reiz sagrūst. Filozofija ir viena jokaina lieta. Un tikai pasakiet, ka nav...! Jo man joprojām ir: "Visam ir 4 puses: baltā, melnā, zelta vidusceļš un.. manējā!" Tāpēc ka mana filozofija ved uz riņķi vien (es ticu sev!), nenozīmē, ka beigās secinājums ir un paliek (ka nav)- nu es jūtu tos 21 gramus manī, ir viņi tur, ir, tāpat ir man zināmi 21 grams kaut kur citur ("so close no matter how far"), ir tur pasaulē, pat ja es tam vairs negribu ticēt, es ticēju.. ticēt, ticēt, ticēt, vai neliekas, ka tā arī ir viena tāda jokaina lieta- ticēt? Laikam jau ne par velti valda uzskats, ka ticība ir viena no pasaules valdniecēm.
Hmm, jā, paties' interesanti, izvirzam hipotēzi un aizstāvam vai noliedzam to. Bet bieži tā nemaz nevar. Tāpat kā nevar pateikt, ne pierādīt- vai Fausts bija neģēlis vai svētais.
Bet šovakar man te Top 100 Rock instrumentals. Mūzika kā vienmēr pavada. Jā, tā staigā, dvēseles pēdās... Vai, precīzāk, tā iestaigā, kur dvēsele staigās... Un kā tad būtu, ja dvēseles nebūtu? Hmm..
Labi, smadzenes uzsilušas ar filozofiskām domām un tad tik pāris rindas:
"Es neesmu burve
Es tikai mācīties sāku
Tik daudz ko gribētos noburt
Man neiznāk."
Lai viņa tur bur, bet mēs paliekam pie paliekošākām vērtībām (burvestības izgaist! patiesība ne!).
Tagad tā ienāca prātā, visur tas X-mas bums, un man sagribējās (jau atkal viņai kaut ko sagribējās :D) dziesmu "Last Cristmas", paskatīsim, ko varam te līdzēt...
Silta tēja, mande/arīni, un tā kanēļa smarža, pantiņi pie eglītes, dāvanas smalkos sarkanos, zeltainos papīros. Uzmini- kas tas ir? ;)
(Cacophony- Speed metal symphony)
(Nav man "Last cristmas", diemžēl..)
Bet ja par paliekošām vērtībām, tad, man iepatikās viens...
Māras Zālītes-
"Dažas receptes skumstošajiem"
Neiet pie draugiem ciemos
pa pažēlosvarbūt taciņu,
bet saskaitīt pēdējās kapeikas
lepnuma maciņā.
Tās stalažas (debesīs kāpt)
labāk pagaidām demontēt,
taisīt dvēseli ciet un uzrakstīt
"remontē".
Ņemt savu prieku- to pavārtes kaķi-
un uzpost no rīta,
apsiet ap kaklu lenti
un ķepiņas pamērcēt krītā,
lai uz melnā tepiķa (bēdas)
kā baltas krellītes paliek pēdas.
Noplēst no vilšanās liepas
lūkus cerību vīzēm
un nopirkt veikalā aerosolu
pret mīzenēm.
Ko es vēl varētu ieteikt
no savas skumšanas prakses?
Ak tā (pats galvenais!),
dzejoļus rakstīt.
Hmm, jā, paties' interesanti, izvirzam hipotēzi un aizstāvam vai noliedzam to. Bet bieži tā nemaz nevar. Tāpat kā nevar pateikt, ne pierādīt- vai Fausts bija neģēlis vai svētais.
Bet šovakar man te Top 100 Rock instrumentals. Mūzika kā vienmēr pavada. Jā, tā staigā, dvēseles pēdās... Vai, precīzāk, tā iestaigā, kur dvēsele staigās... Un kā tad būtu, ja dvēseles nebūtu? Hmm..
Labi, smadzenes uzsilušas ar filozofiskām domām un tad tik pāris rindas:
"Es neesmu burve
Es tikai mācīties sāku
Tik daudz ko gribētos noburt
Man neiznāk."
Lai viņa tur bur, bet mēs paliekam pie paliekošākām vērtībām (burvestības izgaist! patiesība ne!).
Tagad tā ienāca prātā, visur tas X-mas bums, un man sagribējās (jau atkal viņai kaut ko sagribējās :D) dziesmu "Last Cristmas", paskatīsim, ko varam te līdzēt...
Silta tēja, mande/arīni, un tā kanēļa smarža, pantiņi pie eglītes, dāvanas smalkos sarkanos, zeltainos papīros. Uzmini- kas tas ir? ;)
(Cacophony- Speed metal symphony)
(Nav man "Last cristmas", diemžēl..)
Bet ja par paliekošām vērtībām, tad, man iepatikās viens...
Māras Zālītes-
"Dažas receptes skumstošajiem"
Neiet pie draugiem ciemos
pa pažēlosvarbūt taciņu,
bet saskaitīt pēdējās kapeikas
lepnuma maciņā.
Tās stalažas (debesīs kāpt)
labāk pagaidām demontēt,
taisīt dvēseli ciet un uzrakstīt
"remontē".
Ņemt savu prieku- to pavārtes kaķi-
un uzpost no rīta,
apsiet ap kaklu lenti
un ķepiņas pamērcēt krītā,
lai uz melnā tepiķa (bēdas)
kā baltas krellītes paliek pēdas.
Noplēst no vilšanās liepas
lūkus cerību vīzēm
un nopirkt veikalā aerosolu
pret mīzenēm.
Ko es vēl varētu ieteikt
no savas skumšanas prakses?
Ak tā (pats galvenais!),
dzejoļus rakstīt.
2008/12/11
smagi.
Ja sāp zāļu dēļ, nedzer zāles pret sāpēm. Nelīdzēs. Viss ir tavā prātā, apmāni to, un viss būs okey.
Labs vakars, jaunieši.
(Fiziķi 4ever, yeah!)
Man te šovakar tāds whatever uznācis par visu, it kā daru, ņemos, bet ne no sirds, tikai tāpēc ka tā vajag. Daudz ir jāpaspēj līdz 1dienas vakaram, kad gan vairs neko mainīt vairs nevarēs. Bet līdz tam.. vēl jāpacīnās.
Ir izdzerti 2 4ootie ibumetini, lai mazinātu sāpes žoklī (zobārste samocīja mani) un tagad notiek video lādēšana tutrubā (lasīt- youtube), 2. sezona vienai anime, ko skatos. Re kā, tepat aiz stūra 18, bet es vēl ar muļķikiem ņemos. Un kas tad..-kaut kādi varmācīgie trilleri būtu labāki (tie protams arī pa retam noder)? Nebūt ne, anime- viss tas pats, pietam patīkami skatīties (bet tas jau gaumes jautājums), sižets interesants, attiecības starp personāžiem interesantas, situācijas interesantas, aizraujošas, vispār, anime kā tāda- interesanta. Aleluja, nu tad paldies jums, japāņi, ka turpinat zīmēt cilvēkus ar milzīgām acīm, pārāk garām kājām un rokām un nereāli tieviem ķermeņiem. Vismaz man ir ko darīt- skatīties.
Nu ko, H2O uzvārījies, jāuztaisa tēja, jāņem jogurtiņš, vēl jāpārraksta bioloģijas pieraksti un jāiegrimst atkal (jau atkal) zīmējumu pasaulē.
Pagaidām see u later, ienāks kas prātā, iekāpšu te atkal.
;)
and:
Two Heartbeats and the Red Sin
Beyond the red, red dreams shaking...
Beyond the red, red dreams shaking...
How many times have we given up to this stifling pressure?
These feelings with nowhere to go begin to close their eyes
Has that smile with no impurities been lost to cruelty?
I know that we're just passing existences.
Although the unseen wounds are just eating away at my heart
Even now, as I remain in the darkness
Thoughts of you won't stop weighing down my mind.
Beyond the red, red dreams shaking
Beyond the red, red dreams shaking, the two of us had to meet.
Our fates began to turn.
A secret that nobody, nobody knows.
Falling, falling, falling
We can't return things to how they used to be,
No matter how much we slice apart these sins.
Surely...
Still Doll
Hi, Miss Alice.
In your glass eye, what sort of dream,
Are you seeing?
Has it entered your gaze?
Once again my heart has split in two, and is pouring out.
The repaired memories are trapped in the space left behind.
Hi, Miss Alice.
With your fruitful mouth, who are you giving love to, and who
is being cast away?
Is lamented over?
Again, I spin words under a fever.
Even the song I love that cuts the cold, I cannot sing.
Still, you do not answer.
Edit:
Ir tīrais. Ir. Tu neredzi? Acis izmazgā.
Ar acetonu. Sāpēs. Un tad. Tad redzēsi. Ir tīrais, ir.
Edit2:
Castle of Sand
If the white rose petals open one by one
Will the memories from those days revive?
Illuminated by tranquility, the night that makes flowers bloom
Is sweet yet painful and becoming colored
Like following a shining thread, time is quietly flowing
While people stick to the movement of flow and ebb, they are reborn
Your smile is the warmth that melts my chest
Like a faint dream that I had somewhere
Even if the present moment is cut up by the setting sun
Our shadows are overlapping
Endless and far, boundless and deep, like destinies that crossed each other
I grasped it again and again, I lost it again and again, the fact that we were finally able to meet
Like how the sky yearns for the earth, the flowers wait for the rain, and the night falls in love with tomorrow
I yearned so much for the fact that two hearts were one
If we can relieve ourselves from eternal slumber and see each other tonight
Come on, let’s dance in our rondo
Like moving through the passed days, the moon is tender and clouded
And beyond my memories, love overflowed again
If I can walk through your moments for a second time
Then I want to become a shadow and protect you
Even if the blindly blowing wind estranges us
Please don’t forget about believing
An aimless sparkle, a fleeting wavering, like drifting illusions
Even while I wandered, I finally made it to the place that won’t change
Even if the darkness steals away the sun, lies cry to sins, and the past splits apart the future
As if going around to places, I’m certain that I chose this place
Endless and far, boundless and deep, like destinies that crossed each other
I grasped it again and again, I lost it again and again, the fact that we were finally able to meet
Like how the sky yearns for the earth, the flowers wait for the rain, and the night falls in love with tomorrow
I yearned so much for the fact that two hearts were one
If the white rose petals scatter one by one
Will we be dyed by the tender morning?
And if I am reborn and bloom in your chest
Our love will become eternity
In the quietly withering castle
in a thirsty time of change
An ash colored me is just vanishing slowly
Need to die
Gather the stars and building a castle of sand
Where I utter a soft prayer
Ambushed by those footsteps falling into dust, flowing away
Please, someone…
Labs vakars, jaunieši.
(Fiziķi 4ever, yeah!)
Man te šovakar tāds whatever uznācis par visu, it kā daru, ņemos, bet ne no sirds, tikai tāpēc ka tā vajag. Daudz ir jāpaspēj līdz 1dienas vakaram, kad gan vairs neko mainīt vairs nevarēs. Bet līdz tam.. vēl jāpacīnās.
Ir izdzerti 2 4ootie ibumetini, lai mazinātu sāpes žoklī (zobārste samocīja mani) un tagad notiek video lādēšana tutrubā (lasīt- youtube), 2. sezona vienai anime, ko skatos. Re kā, tepat aiz stūra 18, bet es vēl ar muļķikiem ņemos. Un kas tad..-kaut kādi varmācīgie trilleri būtu labāki (tie protams arī pa retam noder)? Nebūt ne, anime- viss tas pats, pietam patīkami skatīties (bet tas jau gaumes jautājums), sižets interesants, attiecības starp personāžiem interesantas, situācijas interesantas, aizraujošas, vispār, anime kā tāda- interesanta. Aleluja, nu tad paldies jums, japāņi, ka turpinat zīmēt cilvēkus ar milzīgām acīm, pārāk garām kājām un rokām un nereāli tieviem ķermeņiem. Vismaz man ir ko darīt- skatīties.
Nu ko, H2O uzvārījies, jāuztaisa tēja, jāņem jogurtiņš, vēl jāpārraksta bioloģijas pieraksti un jāiegrimst atkal (jau atkal) zīmējumu pasaulē.
Pagaidām see u later, ienāks kas prātā, iekāpšu te atkal.
;)
and:
Two Heartbeats and the Red Sin
Beyond the red, red dreams shaking...
Beyond the red, red dreams shaking...
How many times have we given up to this stifling pressure?
These feelings with nowhere to go begin to close their eyes
Has that smile with no impurities been lost to cruelty?
I know that we're just passing existences.
Although the unseen wounds are just eating away at my heart
Even now, as I remain in the darkness
Thoughts of you won't stop weighing down my mind.
Beyond the red, red dreams shaking
Beyond the red, red dreams shaking, the two of us had to meet.
Our fates began to turn.
A secret that nobody, nobody knows.
Falling, falling, falling
We can't return things to how they used to be,
No matter how much we slice apart these sins.
Surely...
Still Doll
Hi, Miss Alice.
In your glass eye, what sort of dream,
Are you seeing?
Has it entered your gaze?
Once again my heart has split in two, and is pouring out.
The repaired memories are trapped in the space left behind.
Hi, Miss Alice.
With your fruitful mouth, who are you giving love to, and who
is being cast away?
Is lamented over?
Again, I spin words under a fever.
Even the song I love that cuts the cold, I cannot sing.
Still, you do not answer.
Edit:
Ir tīrais. Ir. Tu neredzi? Acis izmazgā.
Ar acetonu. Sāpēs. Un tad. Tad redzēsi. Ir tīrais, ir.
Edit2:
Castle of Sand
If the white rose petals open one by one
Will the memories from those days revive?
Illuminated by tranquility, the night that makes flowers bloom
Is sweet yet painful and becoming colored
Like following a shining thread, time is quietly flowing
While people stick to the movement of flow and ebb, they are reborn
Your smile is the warmth that melts my chest
Like a faint dream that I had somewhere
Even if the present moment is cut up by the setting sun
Our shadows are overlapping
Endless and far, boundless and deep, like destinies that crossed each other
I grasped it again and again, I lost it again and again, the fact that we were finally able to meet
Like how the sky yearns for the earth, the flowers wait for the rain, and the night falls in love with tomorrow
I yearned so much for the fact that two hearts were one
If we can relieve ourselves from eternal slumber and see each other tonight
Come on, let’s dance in our rondo
Like moving through the passed days, the moon is tender and clouded
And beyond my memories, love overflowed again
If I can walk through your moments for a second time
Then I want to become a shadow and protect you
Even if the blindly blowing wind estranges us
Please don’t forget about believing
An aimless sparkle, a fleeting wavering, like drifting illusions
Even while I wandered, I finally made it to the place that won’t change
Even if the darkness steals away the sun, lies cry to sins, and the past splits apart the future
As if going around to places, I’m certain that I chose this place
Endless and far, boundless and deep, like destinies that crossed each other
I grasped it again and again, I lost it again and again, the fact that we were finally able to meet
Like how the sky yearns for the earth, the flowers wait for the rain, and the night falls in love with tomorrow
I yearned so much for the fact that two hearts were one
If the white rose petals scatter one by one
Will we be dyed by the tender morning?
And if I am reborn and bloom in your chest
Our love will become eternity
In the quietly withering castle
in a thirsty time of change
An ash colored me is just vanishing slowly
Need to die
Gather the stars and building a castle of sand
Where I utter a soft prayer
Ambushed by those footsteps falling into dust, flowing away
Please, someone…
2008/12/08
nu gan.
Nedēļa. Mēnesis. Pēdējais laiks vispār. Murgs. Ķīselis bez piena, nē, biezputra galvā. Jā, tā ir biezputra, tāda recekļaina masa, kurā noslīkt nevar, bet.. nu aizrīties gan, un aizrīties ar smiekliem, piemēram ķīmijas stundā, kad sēdi un saproti- neko, absolūti neko no kontroldarba nesaproti un tik močī kaut ko uz dullo. Un tad sanāk, ka tā biezputras masa ir smiekli?.. Jokaini. Lai nu būtu. Hmm.
[23:29:56] * un Čiepa says: Un pie tās trakās dakterītes- nu tad urbsim te un te arī, un tad šiten vispār tev neko nevajag, rausim laukā, ai priekš kam tev žokli vispār?.. Nevajag, prom. Labi, tagad tev uz kādu dzīvi nebūs problēmu ar zobiem.
Mjā, no brain, no pain. No jaw, no friends. Hmmmja. Aha.
Dullais uznācis, jāturpina dullināties.
Visiem jauku un psihu dzīvi.. esiet kartīgi puiši un meitenes. Un dzīvnieki.
Gribēju kā vienmēr,.....
[23:29:56] * un Čiepa says: Un pie tās trakās dakterītes- nu tad urbsim te un te arī, un tad šiten vispār tev neko nevajag, rausim laukā, ai priekš kam tev žokli vispār?.. Nevajag, prom. Labi, tagad tev uz kādu dzīvi nebūs problēmu ar zobiem.
Mjā, no brain, no pain. No jaw, no friends. Hmmmja. Aha.
Dullais uznācis, jāturpina dullināties.
Visiem jauku un psihu dzīvi.. esiet kartīgi puiši un meitenes. Un dzīvnieki.
Gribēju kā vienmēr,.....
...sanāca..
..kā vienmēr.
..kā vienmēr.
2008/12/06
piezīme sev.
"Living a lie isn't... Isn't living at all.."
"Isn't better to regret something that u've done,rather that to regret something u haven't done?"
jā.
"Isn't better to regret something that u've done,rather that to regret something u haven't done?"
jā.
2008/12/05
2008/12/01
"mani ieprikolīja prikols". Vai varat iedomāties?
Vakar.
http://www.delfi.lv/news/world/other/article.php?id=22529541
War is fan-fucki*g-tastic.
"A kam man durvis?" teica viņš un izgāja caur sienai.
Tā tas viss sākas. Kļūsti traka un tad tev saka: "Programm Ilze activated."
Jā, Resident Evil- Apocalypse. (rocking)
Sajutos stilīga, jo man ir tādi paši zābaki, kā čiksei, kas tur šaudījās (pagiglējas), nu tai - Sienna Guillory...
Šodien.
[15:08:48] jk says: tā kā tu aizsāki tēmu par mazohismu
[15:08:51] jk says: ...
Es jau neko. Un tas jau nav nekāds mazohisms.. cilvēki mazliet papriecājās un mēs smejamies par viņiem tagad. Nu gan. Tas nav mazohisms.
Un tagad es zinu, ko dāvināt jums uz Ziemassvētkiem!!! Šito!
Izklaides internetā cauri, turat rajonu, yo!
http://www.delfi.lv/news/world/other/article.php?id=22529541
War is fan-fucki*g-tastic.
"A kam man durvis?" teica viņš un izgāja caur sienai.
Tā tas viss sākas. Kļūsti traka un tad tev saka: "Programm Ilze activated."
Jā, Resident Evil- Apocalypse. (rocking)
Sajutos stilīga, jo man ir tādi paši zābaki, kā čiksei, kas tur šaudījās (pagiglējas), nu tai - Sienna Guillory...
Šodien.
[15:08:48] jk says: tā kā tu aizsāki tēmu par mazohismu
[15:08:51] jk says: ...
Es jau neko. Un tas jau nav nekāds mazohisms.. cilvēki mazliet papriecājās un mēs smejamies par viņiem tagad. Nu gan. Tas nav mazohisms.
Un tagad es zinu, ko dāvināt jums uz Ziemassvētkiem!!! Šito!
Izklaides internetā cauri, turat rajonu, yo!
2008/11/30
stāsts. īss stāsts.
Viņa sēdēja kā tāda aizslimusi. Sēdēja un domāja. Staigāja pa istabu, raudāja, gribēja, lai kāds pažēlo, bet nebija neviena. Piezvanīja māsa. Un aizlūza balss meitenei. Gribēja viņa prom.
"Life it seems will fade away
Drifting further everyday "
Bet nekas jau dzīvē nenāk viegli, un arī ne grūti. Tas vienkārši uzrodas un tad pēkšņi apķeries, ka nezini, kur visu likt. Meitenei. Viņai nebija ne kristāla kurpītes, ne karietes ar baltiem zirgiem, ne prinča melnā zirgā, nebija ne bagātības un dārglietu lādes, bet viņai bija tas, kas tiek dots dzīves sākumā- ceļojumu soma ar iespējām. Bija pāris sapņu, pāris vēlmju, briestošu, pāris.. cerību. Un viss tas šobrīd likās pazudis kaut kur dziļi viņas dvēselē.
"Getting lost within myself
Nothing matters no one else"
Gribēja viņa pavisam prom un.. (kā allaž..) negribēja reizē. Gribēja neko, negribēja visu. Nebija vairs spēka kaut ko dot.
"I have lost the will to live
Simply nothing more to give"
Ja beigām būtu jānāk, tās pienāktu, ne cilvēku varē mainīt dzīves ilgumu, ne tās spožumu (lai gan dažreiz cilvēki, šīs saprātīgās būtnes, domā, ka ir viņu vara- darīt ko viņi grib), varam tikai veidot ilūziju, ka kaut kas ir labāk vai sliktāk. Un jūs saprotat?.. Dzīve taču ir pats cilvēks. Dzīve ir viss un nekas, balts, melns, sarkans, zils, zaļš, dažreiz pelēks.. un jāiet tālāk.
"There is nothing more for me
Need the end to set me free"
Nav cilvēkam ļauts, viņš tikai pārkāpj robežas, iet par tālu, iet tālāk un prom.
"No one but me can save myself, but it's too late
Now I can't think, think why I should even try "
Vai tad vienmēr ir par daudz prasīts tai meitenei- nu pasmaidi taču, pasmaidi?!! Nav par daudz. Tieši tas, kam vajag būt. Bet nav jau neviena, kas palūgtu to smaidu..
Un tāpēc reizēm (tad kad nav neviena) ir tā sajūta viņai- kas tad tas būtu, ja manis nebūtu. Un viss. Viņas nav. Bet smaids.. tas arī tad nekad nav bijis. Nomira reizē ar meiteni.
"Life it seems will fade away
Drifting further everyday "
Bet nekas jau dzīvē nenāk viegli, un arī ne grūti. Tas vienkārši uzrodas un tad pēkšņi apķeries, ka nezini, kur visu likt. Meitenei. Viņai nebija ne kristāla kurpītes, ne karietes ar baltiem zirgiem, ne prinča melnā zirgā, nebija ne bagātības un dārglietu lādes, bet viņai bija tas, kas tiek dots dzīves sākumā- ceļojumu soma ar iespējām. Bija pāris sapņu, pāris vēlmju, briestošu, pāris.. cerību. Un viss tas šobrīd likās pazudis kaut kur dziļi viņas dvēselē.
"Getting lost within myself
Nothing matters no one else"
Gribēja viņa pavisam prom un.. (kā allaž..) negribēja reizē. Gribēja neko, negribēja visu. Nebija vairs spēka kaut ko dot.
"I have lost the will to live
Simply nothing more to give"
Ja beigām būtu jānāk, tās pienāktu, ne cilvēku varē mainīt dzīves ilgumu, ne tās spožumu (lai gan dažreiz cilvēki, šīs saprātīgās būtnes, domā, ka ir viņu vara- darīt ko viņi grib), varam tikai veidot ilūziju, ka kaut kas ir labāk vai sliktāk. Un jūs saprotat?.. Dzīve taču ir pats cilvēks. Dzīve ir viss un nekas, balts, melns, sarkans, zils, zaļš, dažreiz pelēks.. un jāiet tālāk.
"There is nothing more for me
Need the end to set me free"
Nav cilvēkam ļauts, viņš tikai pārkāpj robežas, iet par tālu, iet tālāk un prom.
"No one but me can save myself, but it's too late
Now I can't think, think why I should even try "
Vai tad vienmēr ir par daudz prasīts tai meitenei- nu pasmaidi taču, pasmaidi?!! Nav par daudz. Tieši tas, kam vajag būt. Bet nav jau neviena, kas palūgtu to smaidu..
Un tāpēc reizēm (tad kad nav neviena) ir tā sajūta viņai- kas tad tas būtu, ja manis nebūtu. Un viss. Viņas nav. Bet smaids.. tas arī tad nekad nav bijis. Nomira reizē ar meiteni.
atgādinajums visiem.
http://lc.fdots.com/cc/lc/f8/f81ccd8a413ccb0a97d703a2d95dfee3.jpg
Un, jā.. atgādinajums vēl- SPAM! :D
Un, jā.. atgādinajums vēl- SPAM! :D
agrs.
Labrīt, visiem. Tumšs rīts, muhahā. Nabaga cilvēki, kuri jokus nesaprot. (pagiglējas)
Ir jautri, ir labi, ka ir jautri..
Ir jautri, ir labi, ka ir jautri..
2008/11/29
vakars ar sevi. un mazliet, mazliet citiem.
Kādā sakarā vienmēr jābūt tā, ka ja gribas ar kādu papļāpāt- visi GUĻ!!!??? :O
Bonnie Tyler- Total Eclipse of Heart. MMm, vairāk nekā ideāli šovakar: "And I need u now tonight, I need u now forever.. Forever's gonna starting tonight.. There's nothing I can do of total eclipse of the heart.. But there now is only love in the dark.. Turn around.." Sh.....it. Good! GOOD.
*paiet kāds laiciņš.
Un tagad Natalie Imbruglia- Torn "Ilusion never changed into something real.. This is how I feel.." Again. GOOD.
Šovakar tāda mūzika, jā, jo šovakar man ta gribās. Eu, veči, man tā gribās!!!
Opā, vismaz Žuks neguļ, ar viņu var pabazarēt, parēkt, kauns visiem pārējiem, pametuši mani te vienu..
Un tās bildes http://www.spoki.lv/articles/24715/1/3D-part-2/3/ mhmm..
KKur uz pannas, kaut kādā virtuvē cepas kaut kādi kartupeļi ar kaut kādām pupņām un kaut kādiem zivju pirkstiņiem. Zin', šodien noskatījos 3 filmas (nē..nu jau vakar): I know who killed me, Bocoming Jane un Darwin awards. Un pat tīri tā neko..vismaz labākas par tām, kuras esam skatījušās pēdēja laikā ar Žuku..visas no vienas šķiras.. paņem, noskaties, aizmirsti un disks kaut kur plauktā tiek iemests un, pēc pāris dienām jau aizmirsts, noput.
Atkal.. tā mūzika 3 Doors Down- Here without you. Jā, nenoliedami, šonakt.. ideāla.
Šķiet esmu pārdozējusi Latviju, tik ļoti gribās prom uz Īriju, ka nu.. jā. Prom. Jau kādu nedēļu gribu laiku vnk pagriezt uz priekšu, uz 21. decembri, 21:30.
Jipijipi jē jē jē, Ķengurs uzradās, nu tagad vismaz kkāda kompānija man skypā ir.
Bhā, un PV ar Tu izvēlējies palikt. "Bet kurš no mums būs pirmais, kurš būs pēdējais?.."
*kartupeļi ar pupiņām un zivju pirkstiņiem atdziest uz šķīvja.
Kaut kur tepat es būšu vēl kādu laiku...
"Let me fly, let me be free
To stay with him beyond this life
Run across the sky
Let me see the sun again
Let me die
Give me the light
I'm waiting for death to knock on my door to release my pain
My sadness in the night"
Bonnie Tyler- Total Eclipse of Heart. MMm, vairāk nekā ideāli šovakar: "And I need u now tonight, I need u now forever.. Forever's gonna starting tonight.. There's nothing I can do of total eclipse of the heart.. But there now is only love in the dark.. Turn around.." Sh.....it. Good! GOOD.
*paiet kāds laiciņš.
Un tagad Natalie Imbruglia- Torn "Ilusion never changed into something real.. This is how I feel.." Again. GOOD.
Šovakar tāda mūzika, jā, jo šovakar man ta gribās. Eu, veči, man tā gribās!!!
Opā, vismaz Žuks neguļ, ar viņu var pabazarēt, parēkt, kauns visiem pārējiem, pametuši mani te vienu..
Un tās bildes http://www.spoki.lv/articles/24715/1/3D-part-2/3/ mhmm..
KKur uz pannas, kaut kādā virtuvē cepas kaut kādi kartupeļi ar kaut kādām pupņām un kaut kādiem zivju pirkstiņiem. Zin', šodien noskatījos 3 filmas (nē..nu jau vakar): I know who killed me, Bocoming Jane un Darwin awards. Un pat tīri tā neko..vismaz labākas par tām, kuras esam skatījušās pēdēja laikā ar Žuku..visas no vienas šķiras.. paņem, noskaties, aizmirsti un disks kaut kur plauktā tiek iemests un, pēc pāris dienām jau aizmirsts, noput.
Atkal.. tā mūzika 3 Doors Down- Here without you. Jā, nenoliedami, šonakt.. ideāla.
Šķiet esmu pārdozējusi Latviju, tik ļoti gribās prom uz Īriju, ka nu.. jā. Prom. Jau kādu nedēļu gribu laiku vnk pagriezt uz priekšu, uz 21. decembri, 21:30.
Jipijipi jē jē jē, Ķengurs uzradās, nu tagad vismaz kkāda kompānija man skypā ir.
Bhā, un PV ar Tu izvēlējies palikt. "Bet kurš no mums būs pirmais, kurš būs pēdējais?.."
*kartupeļi ar pupiņām un zivju pirkstiņiem atdziest uz šķīvja.
Kaut kur tepat es būšu vēl kādu laiku...
"Let me fly, let me be free
To stay with him beyond this life
Run across the sky
Let me see the sun again
Let me die
Give me the light
I'm waiting for death to knock on my door to release my pain
My sadness in the night"
iepīpēt. apdalbīties.
-Kā jāēd litrīgais saldējums?
-Jālaiza. Veikalā..
-Es tev salauzīšu abas divas kājas un tad uzdāvināšu slidas.
"Diabētiskās pēdas aprūpes kabinets."
Telpiska rūtiņu lapa!!! Ou, sh*t..
Aizmiršana. :D
Yess, man ir jāgrābj istaba..!
Sajūta kā robotam stāvoklī.
Pēdējās vietas vnk nav. :D muha hahā.
-Jālaiza. Veikalā..
-Es tev salauzīšu abas divas kājas un tad uzdāvināšu slidas.
"Diabētiskās pēdas aprūpes kabinets."
Telpiska rūtiņu lapa!!! Ou, sh*t..
Aizmiršana. :D
Yess, man ir jāgrābj istaba..!
Sajūta kā robotam stāvoklī.
Pēdējās vietas vnk nav. :D muha hahā.
2008/11/28
noreibt.
noreibu no tā, kas manī sakrājies. /10:16/
Plkst 19:55 un ATB ar "Renegade".
Pēda sāp nežēlīgi, bet patīkami, šķidrais slāpeklis rullē. (yeah!)
Tagad jāuzmočī tēja, jāņem "Kārumi".. varbūt arī kas normalāks ēdams un jāskatās filma (ak jā.. un vēl Premium krēms kaut kāds, un pāris kūkas,- mana Spuldzītes diēta, lai uz vienas kājas vieglāk lēkāt, ir beigusies).
Dziesmas mainās un nu jau ATB Tilogy *Nekābūtnis kaifo līdzi.
Tik mierīga un patīkama melodija.. Dievišķīgi.
Ko es šodien neatradu tik savā mobilajā.. Dažus darbus:
Mēs bijām bērni, neredzējām...
Ka bērns bērnam var iesist sirdī naglu..
Bijām bērni, nemanījām,
ka mirklī pazust var,
Mēs bijām bērni, nesajutām,
ka paši vainīgi..
Mēs esam bērni..
un
Es gribu pateikt Tev
Tu gribi pateikt man
Mēs gribam pateikt
Viens otram
Nemirstam
vēl tikai
Sagaidi mani gāzes kameras otrā pusē.
*edit
"cuz sometimes life hurts like hell
i know this too well "
/20:26/
...
Plkst 19:55 un ATB ar "Renegade".
Pēda sāp nežēlīgi, bet patīkami, šķidrais slāpeklis rullē. (yeah!)
Tagad jāuzmočī tēja, jāņem "Kārumi".. varbūt arī kas normalāks ēdams un jāskatās filma (ak jā.. un vēl Premium krēms kaut kāds, un pāris kūkas,- mana Spuldzītes diēta, lai uz vienas kājas vieglāk lēkāt, ir beigusies).
Dziesmas mainās un nu jau ATB Tilogy *Nekābūtnis kaifo līdzi.
Tik mierīga un patīkama melodija.. Dievišķīgi.
Ko es šodien neatradu tik savā mobilajā.. Dažus darbus:
Mēs bijām bērni, neredzējām...
Ka bērns bērnam var iesist sirdī naglu..
Bijām bērni, nemanījām,
ka mirklī pazust var,
Mēs bijām bērni, nesajutām,
ka paši vainīgi..
Mēs esam bērni..
un
Es gribu pateikt Tev
Tu gribi pateikt man
Mēs gribam pateikt
Viens otram
Nemirstam
vēl tikai
Sagaidi mani gāzes kameras otrā pusē.
*edit
"cuz sometimes life hurts like hell
i know this too well "
/20:26/
2008/11/26
2008/11/24
*pajūsmo par sniegu*
Es teiktu ganrīz perfekti (jeijeijipijei). Linga "Signe melo" u.c. dziesmas. Ārā, uz palodzes ~20 cm bieza sniega kārta, aizputināts dārzs, kādi 40 cm sniega, bet pāri ielai pļava, nu, es tur bridu, mēteļa apakša sniegā (bridu es tur jo manai francūzietei degu vajadzēja kādus graužamus ābeļu zarus, bet negribējās bojāt perfekto skatu uz dārzu (ne pēdiņas) un brist līdz piemājas ābelei).
Tagad, tieši tagad: "Zvaniņš skan, zvanoņš skan, Ziemassvētki brauc..Te no ziemeļiem.. Pāri klajumiem."
Mana pele un klavitūra atteicās strādāt. Šobrīd testēju savas jaunās ierīces. Lāzerierīcēm es varbūt vnk nepatīku. Tas iespējams iekļaujas manās fizikālajās un ķīmiskajās īpašībās:
Nekābūtnis, Spuldzīte:
*nelietot kopā ar viegli uzliesmojošiem vai sprāgstošām materiāliem;
*vispār nelikt ugunī, vai ūdenī, jo var rasties nelabojami bojājumi;
*nelietot kopā ar uz nerviem krītošiem indivīdiem, šjās reakcijās Nekābūtnis ir spēcīgs reaģents, deg ar zilu liesmu;
*ļoti ieteicams lietot kopā ar rokmūziku;
*novietošana tv redzamības zonā, kad tiek rādīta kāda izcili laba filma, uzlabo Nekābūtņa neko;
*barot ik pa laikam, lai baterijas nenosēstos;
*u.c. tai skaitā Spuldzītes īpašības (skatīt talāk minēto rakstu).
"Unikāla apgaismības Spuldzīte, veiksmīgi kalpo jau 17 gadus un ir sasodīti ekonomiska, par spīti lielajam izstarotā siltuma daudzumam, nemazinās energoaktivitāte.
Cena? Nav cenas, viens eksemplārs, pastāv pati par sevi, īpašnieku nav!"
Tagad, tieši tagad: "Zvaniņš skan, zvanoņš skan, Ziemassvētki brauc..Te no ziemeļiem.. Pāri klajumiem."
Mana pele un klavitūra atteicās strādāt. Šobrīd testēju savas jaunās ierīces. Lāzerierīcēm es varbūt vnk nepatīku. Tas iespējams iekļaujas manās fizikālajās un ķīmiskajās īpašībās:
Nekābūtnis, Spuldzīte:
*nelietot kopā ar viegli uzliesmojošiem vai sprāgstošām materiāliem;
*vispār nelikt ugunī, vai ūdenī, jo var rasties nelabojami bojājumi;
*nelietot kopā ar uz nerviem krītošiem indivīdiem, šjās reakcijās Nekābūtnis ir spēcīgs reaģents, deg ar zilu liesmu;
*ļoti ieteicams lietot kopā ar rokmūziku;
*novietošana tv redzamības zonā, kad tiek rādīta kāda izcili laba filma, uzlabo Nekābūtņa neko;
*barot ik pa laikam, lai baterijas nenosēstos;
*u.c. tai skaitā Spuldzītes īpašības (skatīt talāk minēto rakstu).
"Unikāla apgaismības Spuldzīte, veiksmīgi kalpo jau 17 gadus un ir sasodīti ekonomiska, par spīti lielajam izstarotā siltuma daudzumam, nemazinās energoaktivitāte.
Cena? Nav cenas, viens eksemplārs, pastāv pati par sevi, īpašnieku nav!"
2008/11/23
par vakaru, par šo..
Kā lai pasaka. Ja jums, cilvēki, mani nevajag, nu tad nevajag, nav jau īsti arī par ko žēloties. Bet tā, nu dažreiz ne īsti patīkami, dažreiz svētlaime. Šovakar?! Abi divi!
22.11.08. 18.00 Drakula. Svešās asinis. Izrāde ūber beautiful. Divas daļas, ne acu novērst. Patīkami. Patīkami arī tas, ka tā sajūta tik pozitīva. Bija. Nu jau sabojāta, bet atmiņās atpakaļ caur izrādes skanošo mūziku Media Playerī.. mm. Un tā tumšā atmosfēra. Dark. Mmm.. Pilnīgi vai gribas kādu tumšu vasaras/ziemas/da jebkāda gadalaika nakti un pastaigu..
..tumša nakts, ne zvaigznes pie debesīm, laternu stunda un parks, vientuļas šūpoles, vientuļa pati.. vientuļš vējš matos, vientuļa smarža degunā, vientuļš skatiens, acu.. Un skropstās dažas lāsītes savas dzīvības- asaras, vai nakts rasa? Un tad pagriez visam muguru un ej, ej, ej, kurp vien deguns pavēršas. Ielien savā kabatā un mazliet sasildi plaukstu, un ej talāk, vai stāvi uz vietas, tik laternu gaisma un vairs nekā..
"Šaj pasaulē, kur pērk un pārdod,
Es cerēju, ka kaut kas vēl ir īsts.
Šaj pasaulē ir neviltota
Tik viena sajūta, kad sāp."
Tas tumšais pievelk, vienmēr ir pievilcis.
Un 21.11.08.
Satikšanās ar dzejas baudītājiem O.Vācieša muzejā, dažnedažādas izklaides dvēselei, dažas jaunas izklaides sajūtu uztverei.. Acu skatu spēle ar Vācieša fotogrāfijām pie sienas, ausu sadzirdēto skaņu spēle ar pāris vietējo grupu melodijām.. Un to atbalss spogulī, sevī.
Vairāk nekā, tik tā sajūta.
Nosolījums pašai, ka jāatnāk vēl, tāpat, pa muzeja telpām pastaigāt, pa dārziņu- puķu dobes izlavierēt..
Vakars todien pabeigts ar smadzeņu pārapkraušanu ar informāciju, beigu daļā uz plkst 1iem naktī, jau parādās smadzeņu nespēja sakarīgi domāt- kas izpaužas, kā pirkstu mazspēja pareizi uzrakstīt vārdus un smadzeņu funkciju traucējumi (nespēja saprast, ka vārds patiešām uzrakstīts nepareizi).
...
"Man pieder tava dzīvība
Tev pieder mana miesa
Kam mums tāda brīvība
Tik izģindusi liesa
Man pieder tava pasaule
Tev pieder sirdsapziņa
Šķiet godīga būs apmaiņa
Tev- roze, man- ziedlapiņa
Tev tagad sāpēs, nebaidies
Man sāp jau visu dzīvi
Tik neaizmirsi, kāpēc vispār
cilvēki ir brīvi"
Es nezinu, cik cilvēki man var iemācīt. Nezinu, kā mācība ir svarīgāka, draugu (?).. vai pieredzes..?
Bet vakar kāds ar diezgan lielu IQ apveltīts cilvēks teica šādus vārdus:
"Dzīve nav slīpā plakne, pa kuru ķermenis slīd uz augšu."
Bet varbūt (noteikti) ar IQ tam galīgi nav nekāda sakara, ka teksts piesaistīja. Tāpat arī šis cilvēks novēlēja man un cīņubiedriem garu mūžu, garu dzīvi, jo tas ir interesanti. Tik vienkārši. Tas ir interesanti.
Nu tad. Like always. I will say:
Have a nice life!
22.11.08. 18.00 Drakula. Svešās asinis. Izrāde ūber beautiful. Divas daļas, ne acu novērst. Patīkami. Patīkami arī tas, ka tā sajūta tik pozitīva. Bija. Nu jau sabojāta, bet atmiņās atpakaļ caur izrādes skanošo mūziku Media Playerī.. mm. Un tā tumšā atmosfēra. Dark. Mmm.. Pilnīgi vai gribas kādu tumšu vasaras/ziemas/da jebkāda gadalaika nakti un pastaigu..
..tumša nakts, ne zvaigznes pie debesīm, laternu stunda un parks, vientuļas šūpoles, vientuļa pati.. vientuļš vējš matos, vientuļa smarža degunā, vientuļš skatiens, acu.. Un skropstās dažas lāsītes savas dzīvības- asaras, vai nakts rasa? Un tad pagriez visam muguru un ej, ej, ej, kurp vien deguns pavēršas. Ielien savā kabatā un mazliet sasildi plaukstu, un ej talāk, vai stāvi uz vietas, tik laternu gaisma un vairs nekā..
"Šaj pasaulē, kur pērk un pārdod,
Es cerēju, ka kaut kas vēl ir īsts.
Šaj pasaulē ir neviltota
Tik viena sajūta, kad sāp."
Tas tumšais pievelk, vienmēr ir pievilcis.
Un 21.11.08.
Satikšanās ar dzejas baudītājiem O.Vācieša muzejā, dažnedažādas izklaides dvēselei, dažas jaunas izklaides sajūtu uztverei.. Acu skatu spēle ar Vācieša fotogrāfijām pie sienas, ausu sadzirdēto skaņu spēle ar pāris vietējo grupu melodijām.. Un to atbalss spogulī, sevī.
Vairāk nekā, tik tā sajūta.
Nosolījums pašai, ka jāatnāk vēl, tāpat, pa muzeja telpām pastaigāt, pa dārziņu- puķu dobes izlavierēt..
Vakars todien pabeigts ar smadzeņu pārapkraušanu ar informāciju, beigu daļā uz plkst 1iem naktī, jau parādās smadzeņu nespēja sakarīgi domāt- kas izpaužas, kā pirkstu mazspēja pareizi uzrakstīt vārdus un smadzeņu funkciju traucējumi (nespēja saprast, ka vārds patiešām uzrakstīts nepareizi).
...
"Man pieder tava dzīvība
Tev pieder mana miesa
Kam mums tāda brīvība
Tik izģindusi liesa
Man pieder tava pasaule
Tev pieder sirdsapziņa
Šķiet godīga būs apmaiņa
Tev- roze, man- ziedlapiņa
Tev tagad sāpēs, nebaidies
Man sāp jau visu dzīvi
Tik neaizmirsi, kāpēc vispār
cilvēki ir brīvi"
Es nezinu, cik cilvēki man var iemācīt. Nezinu, kā mācība ir svarīgāka, draugu (?).. vai pieredzes..?
Bet vakar kāds ar diezgan lielu IQ apveltīts cilvēks teica šādus vārdus:
"Dzīve nav slīpā plakne, pa kuru ķermenis slīd uz augšu."
Bet varbūt (noteikti) ar IQ tam galīgi nav nekāda sakara, ka teksts piesaistīja. Tāpat arī šis cilvēks novēlēja man un cīņubiedriem garu mūžu, garu dzīvi, jo tas ir interesanti. Tik vienkārši. Tas ir interesanti.
Nu tad. Like always. I will say:
Have a nice life!
2008/11/20
Es būšu tik klusa, ka tu nedzirdēsi, kā es klusēju.
Ou, God dēm it.
Jūsu acīs, cilvēki, es esmu maita, mele utt. u.tjp. Bet jūs paši mani par tādu esat padarījuši! Nu ko tad žēlojaties! Pilnīgi smiekli nāk.
Šodien atklāju, ka slikti vadu elektrību. Jeb- Neizdevās aizdedzināt ēteri karotē ar nagu (un ja jūs nezinat, kā to varētu paveikt, tad paši vainīgi).
Tas, ka sniegs klāt. Un ko tad jūs gribējāt, dzīvot skaistās, tīrās mājās, staigāt pa ne-dubļainām ielām un vispār justies fan-fucki*-tastic?! Sorry, nesanāks, Latvijā redziet sniegs snieg.
Vēl viena dienas atklāsme- tev saplīst tv un vajag jaunu? -naudu nevari sagaidīt, bet esi jau atradis piemērotu modeli? -nu tad ej un nozodz! Jo savādāk labākajā gadījumā pēc mēneša dabūsi, kad visas pārraides, ko vēlējies skatīties jau vairs nebūs gaisā.
Un ja vēlies kaut ko nepieciešamu pabeigt- tad neblogo, kad nav laika (kā es pašlaik)! Muhahā.
Jūsu acīs, cilvēki, es esmu maita, mele utt. u.tjp. Bet jūs paši mani par tādu esat padarījuši! Nu ko tad žēlojaties! Pilnīgi smiekli nāk.
Šodien atklāju, ka slikti vadu elektrību. Jeb- Neizdevās aizdedzināt ēteri karotē ar nagu (un ja jūs nezinat, kā to varētu paveikt, tad paši vainīgi).
Tas, ka sniegs klāt. Un ko tad jūs gribējāt, dzīvot skaistās, tīrās mājās, staigāt pa ne-dubļainām ielām un vispār justies fan-fucki*-tastic?! Sorry, nesanāks, Latvijā redziet sniegs snieg.
Vēl viena dienas atklāsme- tev saplīst tv un vajag jaunu? -naudu nevari sagaidīt, bet esi jau atradis piemērotu modeli? -nu tad ej un nozodz! Jo savādāk labākajā gadījumā pēc mēneša dabūsi, kad visas pārraides, ko vēlējies skatīties jau vairs nebūs gaisā.
Un ja vēlies kaut ko nepieciešamu pabeigt- tad neblogo, kad nav laika (kā es pašlaik)! Muhahā.
Abonēt:
Komentāri (Atom)