Ir brīži, kuros nekādi nevaru piespiest sevi darīt vajadzīgo. Mācīties, veidot nākamo projektu. Vismaz ir kur patverties no nekā nedarīšanas- LA 100.burtnīcā. Gulta vēl nesaklāta, istaba nepiekārtota. Fuj, fuj Sanita, jau 15 pāri diviem!!! Kāds slinkuma fenomens.
~~Bet jā, pēc pirmās glāzes alus kļūst garšīgs. Pirmā gan ir fuj pē fuj. To es nosecināju vakar vakarā. Arī to, ka reāli var divatā piedzerties no litra Brāļa. ~~
Kaut kur starp kaudzītēm rokassprādžu un aizklīdušiem auskariem istabā vajadzētu būt vēlmei strādāt. Tikai kaut kā grūti atrast... Varbūt tādēļ arī, ka negribas meklēt.
Tāpat kā zivis dzenājas starp zemūdens augiem (zem ūdens - tas tā kā sanāk, ka ir vēl kaut kas zem ūdens? Tā kā smiltis??), arī manas smadzeņu šūnas dzenājas tukšumā meklējot kādu radošuma drusku, lai varētu ķerties klāt apbūves piedāvājumam Sužos.
Suži.
Labots 20:00
"-My girl, my girl dont lie to me, tell me where di you sleep last night
-In the pines in the pines where the sun dont ever shine, i would shiver the hole night through..."
Vakara roķīgai noskaņai,.,.,.,.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru