skumji?

Šodien manā tualetē žurka brauc uz riteņa

I'll be the last man fighting for ya - Lincoln Lawyer

Un vēl gabals "Bobby Blue". Vienreizēja filma.. Pat nevis vienreizēja -, bet man liekas, ka es varētu vēl kādu reizi to noskatīties. Šķiet ka arī "California Soul" ir no filmas. Tik, njā. Pievelk. Kādu laiku nevarēšu aizmirst. Domāju ka šā vai tā neaizmirsīšu. Tik jānovelk un jāčilo. Bet tagad - pie darba! ;)

kad kuģi aizpeld

Putns brēc kā nenormāls, kamēr otrs ligzdā dzied. Un mēs vēl ceram uz kaut kādu sadzīvošanu. Esmu jau pieradusi, tikai cerams uz vecumu nebūs jāpārstāda ausu bungādiņas. Vismaz projektēšana nu būs cauri, darbs nodots, dienas izdzīvotas. Gribas kaut kādu atelpu, bet šķiet ka nebūs. Piektdien jātaisa arch vēstures darbi, jo pa brīvdienām no rīta līdz vakaram strādāju, bet pirmdien jau jāprezentē savs semināra darbs- baziliku salīdzinājums. Un tad sāksies trakā gleznošana un zīmēšana - gleznošanā trīs darbi + mājasdarbs, zīmēšanā kāpnes (traki daudz laika drošvien paņems) + mājasdarbi. Jānokoncentrējas un ar austiņām uz galvas jāsāk mācīties mehānika. Iespējams šodien nesanāks nekāda sunbathing. Bet nekas, vismaz rīt labi kontroldarbus uzrakstīšu.

ziņa

Jēj, 1 priekšmets nokārtots, 7 more to go. Vēls vakars ar maketa gatavošanu. Un domām par to vai paspēšu līdz rītam, un nogurums. Ne no projektēšanas, bet skolas vispār. Gaidu, gaidu rezultātus mehānikā, bet nesagaidu.

Bhāhghagha, gribu savus rezultātus zināt.

seven times taller

ĀĀghahā. Hipsterīgi ieraksti. Jā un tas Breathe Caroline- Blackout joprojām skan "Jā, kā tad." Aijj, dzērāji

hēj

logisks ieraksts un i wont black out

Ir 5 no rita un es eju gulet nevis tadel ka visu nakti butu taisijusi maketu bet tadel ka es tikko guleju...

Meh

Diena, kad gribēju sauļoties.

Ja man dod mākoņus...- TAD ES MĀCOS!

AGAHAHAGAAHAH

 

Dienas ieteikums

Ar trimmmmmeri nevajag mēģināt pārzāģēt striķi!!

Sērsvinīga noskaņa

Cik patiesi var būt stāsti par mūžīgu mīlestību? Cik īsta vispār var būt mīlestība? Vai tikai ķermeņa šūnu un smadzeņu darbības kopums? Endorfīns?
Viss ir kā aiz kāda mazliet caurspīdīgpelēka aizkara, šķiet īstais sašķīst lauskās un "you and I - we were born to die"..

"Don't make me sad, don't make me cry
Sometimes love is not enough and the road gets tough

Come and take a walk on the wild side
Let me kiss you hard in the pouring rain"

Cause you and I we were born to die

Kaut kur starp šiem stāstiem par mūžīgu mīlestību ir skarbā patiesība, ka mīlestība mirst. Mēs visi ceļojam laikā uz savu pazušanu un nebeidzamām sāpēm par tuviem un tāliem cilvēkiem. Un atkal, un atkal, atkal... "Don't make me sad, don't make me cry, sometimes love is not enough and the road gets tough, I don't know why"

Starp-vārds: Un nemēģiniet man pārmest pesimismu vai citas cilvēkiem it kā piemītošās vainas. Reālisms nav vaina. Tā ir patiesība. Un patiesībā tā ir patiesība sev, jo tas, ko šeit izlieku- nav nevienam, arī ne man. Un tas ir tikai man. Šī noslēpumainā vieta, kas mētājas kaut kur tīmeklī starp miljoniem citu mazpazīstamu un nožēlojamu vai ievērojamu blogu ir tikai sīka, sīka daļiņa no patiesībām. Un katrs izsaka vārdus, lai noticētu patiesībai. Es noticu, mazliet atstāju pagātnē, bet nekad neaizmirstu, vēl jo mazāk visas tās sajūtas neaizmirstu pateicoties šai vietai.

Come and take a walk on the wild side, let me kiss you hard in the pouring rain...
Un atkal, un atkal, atkal...

Patiesības ir dažādas un var būt dažādas. Vienu dienu es mīlu zaļo, bet citu dienu zilo. Es mīlu ūdeni un sauli, zemi un debesis. Un es to visu ienīstu. Viss ir dažāds, pretējs, nepastāvīgs. Tikai cilvēki ir nepatstāvīgi. Viņiem vajadzīga maize un ūdens, mīlestība un uzticēšanās, kaut kāds atbalsts, jo savādāk viņi izkalst no iekšpuses. Es izžūstu, ja man nav ko rakstīt. Ja man nav ko izteikt, es sevī pazūdu un ieraujos, un vairs nav tās meitenes, kas reiz spīdēja. Ir jābūt atsaucēm uz savu dzīvi, kaut vai puspatiesi izstāstītām caur stāstiem. Dažām patiesām. Dažām no sirds. Dažām apraktām atmiņās, atmiņu lappusēs. Visa es ir visur man apkārt. Viss šķiet īstāks, ja uz to skatās ar bērna acīm, un viss ir patiesāks, ja to uztver ar pieaugušā prātu. Tādēļ nenožēlojam dzīvi, lai ir ko atcerēties, kad vairs nekā cita nebūs.

Nihil dat fortuna mancipio.

Liktenis neko nedāvā.

Vakardiena.

Diena, kad nomira sams. "stupid fucking sūda dzīve"

Bet ir šodiena un viss mainās. Lai mirstošie paliek vakardienās. ;)

Noderīgas lekcijas.

Piens un cepumi ir garšīgi, vēl garšīgāki saulītē pie Māras dīķa. Veci stāsti par aizgājušiem laikiem, meiteņu sarunas par puišiem, dzirkstis no jaunības first love & stuff. Ehh, labs vakars. :)

Šodien noskaidroju, ka ir noderīgi iet uz pārceltām lekcijām, jo tur var satikt vecus paziņas..!!! He, saulaina diena. Labas atmiņas.

Kaut kā gribās balli, vai pat ne balli bet zolīdu vakaru, ar vakarkleitām un stuff, šampanieti, tauriņiem un kaklasaitēm.. (mmm..) Un jā, veciem labiem draugiem. Sen nesatiktiem klasesbiedriem. Un citiem cilvēkiem.


Tas tāds atskats atpakaļ un uz priekšu arī varbūt mazliet.

Kaut kur, par kaut ko

Veiksmi darbā visiem!!!!!

"Hard work pays off in the future, laziness pays off now" /KK

Pelēka diena

Ir brīži, kuros nekādi nevaru piespiest sevi darīt vajadzīgo. Mācīties, veidot nākamo projektu. Vismaz ir kur patverties no nekā nedarīšanas- LA 100.burtnīcā. Gulta vēl nesaklāta, istaba nepiekārtota. Fuj, fuj Sanita, jau 15 pāri diviem!!! Kāds slinkuma fenomens.

~~Bet jā, pēc pirmās glāzes alus kļūst garšīgs. Pirmā gan ir fuj pē fuj. To es nosecināju vakar vakarā. Arī to, ka reāli var divatā piedzerties no litra Brāļa. ~~

Kaut kur starp kaudzītēm rokassprādžu un aizklīdušiem auskariem istabā vajadzētu būt vēlmei strādāt. Tikai kaut kā grūti atrast... Varbūt tādēļ arī, ka negribas meklēt.

Tāpat kā zivis dzenājas starp zemūdens augiem (zem ūdens - tas tā kā sanāk, ka ir vēl kaut kas zem ūdens? Tā kā smiltis??), arī manas smadzeņu šūnas dzenājas tukšumā meklējot kādu radošuma drusku, lai varētu ķerties klāt apbūves piedāvājumam Sužos.

Suži.

Labots 20:00

"-My girl, my girl dont lie to me, tell me where di you sleep last night

 -In the pines in the pines where the sun dont ever shine, i would shiver the hole night through..."

Vakara roķīgai noskaņai,.,.,.,.

Ceturtais vai ? piektais

Saule šodien noriet sarkanā zeltā, kamēr Pēterbaznīcas torņa gailis noskatās, kā jūrā aiziet kuģi... Daugavas viļņi ieaijā svētsvinīgā klusumā, life is ours we live it our way. Rīgas smailes pazūd pie apvāršņa, bet nepazūd dvēselē, mana pilsēta sarkanā zeltā. Dziesmas sākums pazūd apvāršņa mākoņu violetajos uz zilajos toņos. Man ir tikai mana Rīga..

Ļoti iespējams, ka atmiņas manī dzīvo pārāk dziļi un skaidri. Viss ir sāpīgs un tiešs. Sapņi nebeidz vajāt pat, kad dzīve rit uz priekšu.. Vai pareizāk būtu teikt, ka sapņu nav vispār, un tas padara dzīvi smeldzīgu... Iztēles ainas aizlavījušās nemanāmi klusi...

5. maijs

Diena, kad nomira ezis.

Sadedz un slīksti