nuja.

[20:25:23] Spuldzīte. says: auzas, Sanit, auzas.

ar mani ir tā.

-un gribas raudāt, par tiem kas tev ir. un to kas tev būs, un to vietu, kas tevi vienmēr gaida.

un tā tam būs būt.
"Lai top!"

un par to, kas tev bijis..

Ojārs Vācietis

Lietu un sniegu pār asfatu slacīs
Bulvāru smeldzošā takts.
...Dienvidu meitenes melnajās acīs
Iegūlās vēl viena nakts.

To vēl var saprast, ja rudeņa kokos
Negadīts ieķeras sniegs,
Bet ka tik trauslu un neglaustu roku
Apņem tik bezgalīgs miegs...

Naida un sāpju vissvētākā liesma
Mani līdz asinīm plēš,
Bet viņa te guļ kā aprauta dziesma,
Dziesma, ko nožņaudzis vējs.

Briesmīgs vējš...
Nē, man tomēr nav vārdu,
Viņš ārā izlien, kad tumst,
Viņš grib šīs meitenes asinis pārdot,
Izmainīt naidā pret mums-
Stāstīt, ka tie- kam ir zvaigzne pār pieri,
Naktī te slapstās un kauj...
Lai viņi stāsta. Es stāvēšu mierīgs,
Un, ja kāds var, tad lai šauj!

Asptāsies sirds. Ko te naktī kāds manīs-
Reti šeit ugunis zib.
Bet, ja kāds šonakt te ieraudzīs mani,
Tam lai kāds stāsta, cik grib.

Tas redzēs pats, ka man lūpās nav krāsas
Un ka zem skropstām man zvīl...
Nekaunos. Tā stāv vien brālis pie māsas
Un, varbūt, tas vēl, kurš mīl.

Un, ja kāds var lodi iedzīt man sirdī,-
Pilnāks būs asiņu mērs.
Iznāc no tumsas! Iznāc, tu dzirdi!
Dari, ko nespētu zvērs.

Nenāk.
te, kur tagad jāraud vai kokam,
Te, kur raud akmeņi jau,
Kur par mani ar šīm kailajām rokām
Lode vairs stiprāka nav.

Nenāk, kur sāpju vissvētākā liesma.
Mani līdz asinīm plēš,
Bet viņa guļ kā aprauta dziesma,
Dziesma, ko nožņaudzis vējš.

gandrīz vai kā padzerties no krūzes prieka. :) es gribu vakarus, kas nebeidzas. Bet.. pat beigšanās beigsies. Diezgan šizo, ne? :D Bet jā..šovakar ir ččččīīīčīčīīīls. (mmm...)

Un vakars pārsteidza nesagatavotu ar savu maigo pierunāšanu iet pa laimīgo taciņu. Patīk tā jau īstenībā, bet nu :D lai nu būtu, lai nū būtu, Sanit.. 

dienas citāts :D

[21:36:38] Velns says: nū tāds neons, kas ir neons, kas spīd bet gaismu nedod atmosfēru rada vnk fuckfuckfuck, beēēēt bļin, man tur papīri bija nevis fuckfuckfuck :D

Qoutes for.. light. Light.

It is better to light a candle than curse the darkness. 
Eleanor Roosevelt 

Edison failed 10, 000 times before he made the electric light. Do not be discouraged if you fail a few times. 
Napoleon Hill 

Walking with a friend in the dark is better than walking alone in the light. 
Helen Keller 

He who closes his eyes sees nothing, even in the full light of day. 
Leopold Trepper 

It is during our darkest moments that we must focus to see the light. 
Aristotle Onassis 

I will love the light for it shows me the way, yet I will endure the darkness because it shows me the stars. 
Og Mandino 

kvoutī

FRIEDRICH NIETZSCHE:

In heaven all the interesting people are missing.

MARK TWAIN:

Go to Heaven for the climate, Hell for the company.

gribu aiziet pa vakara taciņām

gribu nozagt pavisam ko mazu no tava maciņa

gribu spēlēties durvju priekšā

lai kaimiņi redz kas mums padomā

gribu atstāstīt vakardienu tev

gribu nozagt sapņu rūķīšus sev

jo ar sapņu rūķīšiem nāktu arī tu

bez tevis viņi nestaigātu

gribu pieteikties smilgu vākšanas sacensībās

gribu pļavu pilnu zirgu ietiepības

gribu zāli kas zaļāka par zaļu

gribu jo tu man to neapsolītu

gribu vairāk nekā gribas

gribu aizmigt un kutinot skaitīt tev ribas

gribu sauli, gribu jūru

gribu visu, tikai ne dzīvi- sūru

gribu iekrist mākoņu gultā un nepamosties nekad

gribu lai tu mani piecel ar kaķa smaidu  uz lūpām

un gribu kaut ko kas trūkst tev

bet negribu atvasaru

negribu zaudēt un apstāties

gribu ceļu ar zvaigžņu putekļiem uz bezgalību

gribu stāstu kas nebeidzas

gribu tikai vienu asaru

gribu lai tā ir no smiekliem raudāta

gribu

un negribu

Kluss vakars bija nostājies viņas durvju priekšā. Viņa palūrēja pa atslēgas caurumu- tam blakus stāvēja nomāktība, kā tāds pretīgs kaitēklis, kas nograuž visas zaļās lapiņas no zieda, bez kurām tas nevar izdzīvot. Viņa cerēja, ka kaitēklis aizies.

Pagāja stunda.

Viņa paskatījās pa durvju actiņu. Nē, tas joprojām tur bija. Bet vakaru bija jālaiž iekšā, ienāca arī kaitēklis.

Viņa spēlējās ar dziesmu vārdiem un mūziku savās domās. Nebija nekādas bezgalības viņai priekšā, jo bija tikai tagadne un pienākums. Sirdsapziņas pienākums- nodzīvot, cik vien labi iespējams šo dienu un, ja būs, tad arī nākamās. Kaitēklis sēdēja un skatījās, pagaidām tas neuzdrošinājās viņai tuvoties, meitenei vēl bija pārāk daudz vakara entuziasma palicis.. Miers gan bija iekārtojies klubkrēslā un pārņēmis visu telpu. bija skaisti.

Skaists vakars.

Skaists vakars man vai mums, bet mēs nevienam nepiederam.

mans jauns, mans smieklīgs

http://www.youtube.com/watch?v=Yisr2YXegas

Vienkārši ūber :D:D

:)))

jā, Dienas labas,
bet kuuuur, nu KUR.. un kāpēc man vispār tik ļoti vajag? :S :) :D (rofl)
ir forši, ka ir forši.

qoute of the day

- Zini, manu veselības stāvokli ietekmē Neptūns. Esmu dzimis viņa zīmē. - Bet manu – Urāns. - Tu ko, esi dzimis viņa zīmē? - Nē, es strādāju Černobiļā, ceturtajā blokā.

he, dz/d

Vakarvakars sākās ar biljardu (mm..)
turpinājās ar pasēdēšanu, uzēšanu, šampja glāzes iedzeršanu uz 18'o.. (pa vidam visam mūzika)
izpētījām balkonu,
spēlējām twisteru un
aizbrauca viens cilvēks,
tad sākām pļāpāt, pārejie turpināja iedzert
uztaisījām H2O pīpi un uzpīpējām, aizsākās sarunas par skolas tēmu
citi turpināja dzert
aizsāktās sarunas par skolas tēmu pārgāja un turpinājās starp mani un citu cilvēku
(pa vidu visam bužinājam, un ļāvām ardīties fretkam)
-tur bija vēl ēdiens-
vakars gāja ar noslieci uz galu
mēs vēl pačupojāmies ar sesku un likāmies slīpi (kā nu kurš)
pamodos no divu meiteņu diezgan skaļās uzvešanās deviņos no rīta
un tad jau UNO un sarunas, un braukšana mājās

-//-

Zilas jo zilas debesis un zaļi, mazi asniņi izspraukušies caur ziemas atkūstošajai zemei. Un saule, kas liek smaidīt, kas neļauj nosalt, kas iedveš dzīvību, kas paēdina dvēseles hlorofilu. Un manam pavasara azartam nepietiek ar dvēseles apmulsumu, tas izlūdzies mazu stūrīti sirds kreisajā kambarī,.. pavasara dzīvīgums barojas no skābekļa klātbūtnes vien, tas dzīvo caur aortām uz artērijām, uz arteriolām un vēl tālāk... līdz atkal nonāk apļa sākumā.. nonāk atpakaļ sirdī, bet nu jau pavasara gars ir pārņēmis mani visu, un es dzīvoju tam līdz. Vēl vairāk dzīvoju tam līdz, jo tas ir ieņēmis arī manu prātu, tas ieparazitējis kreisajā smadzeņu puslodē un pārņēmis runas centru, negribot vai gribot es esmu sākusi dziedāt, iekšēji, skaļi, līdzi upēm un strautiem, kas atkusuši, līdzi putniem koši zilajās debesīs, apkārt izplaukušajiem krokusiem dārzā var dzirdēt manu dziesmu skanot, un varbūt, tikai tā padomājot, tā taču ir ne tikai mana dziesma, tā ir daļa no pavasara dziesmas, kas izplauksi caur manu būtību. Atrodi simts atšķirības ziemas gaismas diodē un pavasara saulē un tu sapratīsi manas pārvērtības, manu izaugsmi cauri sniegiem uz pavasara sauli.
Esmu lūgusi jums dziedāt ar mani. Dziedi, dziedi, bērns, un atrodi savu pavasari. Savu pamošanos. Savu sauli.
(Arī mana māsa nakts ir aizklejojusi, tā tagad vairs tik bieži pie manis nenāk, bet es esmu atklājusi kādu brīnišķīgu citu būtni.. manu māsu Sauli. Viņa atstāja mani vienu pagājušajā pavasarī, lai atkal atmostos mūsu rotaļām vērša gadā.)
Tā nu es klejoju pa pavasara dzestrajām, siltajām, mitrajām, sausajām, mierīgajām un saulainajām dienām, meklējot dvēseles mieru. Nebūs man tagad tāda, mans monologs ar sevi nebeigsies, nebeigsies, nebeigsies... Es turpināšu jautāt, turpināšu meklēt atbildes, turpināšu.. dzīvot un baudīt sauli!

Un tad vienu dienu...