2008/12/21

Mājas.

Nav nekur jābrauc, lai saprastu, ka es mīlu šo vietu. Es mīlu mājas.

Bet šodien es pamāju ardievas šai sienu, griestu, grīdu, durvju un logu čupai.. uz desmit dienām.

Atā, atā.

2008/12/16

gribēju šovakar.

Jā.. Gribēju te kaut ko teikt, kā vienmēr kaut ko tik nozīmīgu, tik svarīgu, tik nevajadzīgu un muļķīgu, ka aizmirsu, līdzko ieraudzīju.. sekotāju.
(pasmaidiens Jānim)

Nekas tātad nav tik nozīmīgs, kā tie mazie, mazie brīži, nu tie. Tie paši, kuri nav nekā vērti nākotnei, kuri eksistē tikai tagadnē, kuriem nav pagātnes.

Es pat atminējos. Jā semestris. Good.
Good that it's ending.

Hmm. Un ja kādam ienāktu prātā pielikt punktu pasaulei šajā mazajā mirklī, tad es būtu priecīga. Un ne jau tapēc, ka pasaulei ar visām tās drazām, ar manu un citu niecīgajam dzīvītēm pienācis gals, bet pasmaidītu kaut tādēļ, ka uz šo brīdi es varu teikt- esmu laimīga (laikam jau). Gluži vienkārši laimīga tādēļ, ka esmu sapratusi (vai pāršķirstījusi) dzīves vērtības. Un lepni varu teikt: ģimene! Tā ir 1. vietā. Lai kur pasaulē tā nebūtu izklīdusi, lai kādus laikus tev nebūtu bijis jāpārcieš ar to/tās dēļ. Lai cik lieku asaru nebūtu bijis jāraud par to, ka tās nav blakus. Ģimene.



And now- counting down the days.
Have a nice life!

You only see what your eyes want to see
How can life be what you want it to be
You're frozen when your heart's not open
You're so concerned with how much you get
You waste your time with hate and regret
You're broken when your heart's not open

2008/12/12

virsraksts.

Šis vakars, nu, gandrīz tā kā realitātē, bet neaizmirsīsim, ka dzīvojam tikai sapnī, un varbūt mūsu dvēsele, mūsu dvēsele varbūt ir kaut kur reālistiskākā vietā.. Bet atkal, domājot par dvēseli.. Viduslaikos taču filozofi uzskatīja, ka sievietēm dvēseles nav, nu tad... Nekābūtnim arī nav. Līdz ar to... Es pastāvu tikai sapnī, tikai šeit. "Manis nav, es esmu izdomāts..."- latviešiem ir precīza dziesma par šo. Un ja nav dvēseles, nevar arī būt dvēseles radinieka. Cik skumji. Tas, kam mēs ticam, reiz sagrūst. Filozofija ir viena jokaina lieta. Un tikai pasakiet, ka nav...! Jo man joprojām ir: "Visam ir 4 puses: baltā, melnā, zelta vidusceļš un.. manējā!" Tāpēc ka mana filozofija ved uz riņķi vien (es ticu sev!), nenozīmē, ka beigās secinājums ir un paliek (ka nav)- nu es jūtu tos 21 gramus manī, ir viņi tur, ir, tāpat ir man zināmi 21 grams kaut kur citur ("so close no matter how far"), ir tur pasaulē, pat ja es tam vairs negribu ticēt, es ticēju.. ticēt, ticēt, ticēt, vai neliekas, ka tā arī ir viena tāda jokaina lieta- ticēt? Laikam jau ne par velti valda uzskats, ka ticība ir viena no pasaules valdniecēm.
Hmm, jā, paties' interesanti, izvirzam hipotēzi un aizstāvam vai noliedzam to. Bet bieži tā nemaz nevar. Tāpat kā nevar pateikt, ne pierādīt- vai Fausts bija neģēlis vai svētais.

Bet šovakar man te Top 100 Rock instrumentals. Mūzika kā vienmēr pavada. Jā, tā staigā, dvēseles pēdās... Vai, precīzāk, tā iestaigā, kur dvēsele staigās... Un kā tad būtu, ja dvēseles nebūtu? Hmm..

Labi, smadzenes uzsilušas ar filozofiskām domām un tad tik pāris rindas:

"Es neesmu burve
Es tikai mācīties sāku
Tik daudz ko gribētos noburt
Man neiznāk."

Lai viņa tur bur, bet mēs paliekam pie paliekošākām vērtībām (burvestības izgaist! patiesība ne!).

Tagad tā ienāca prātā, visur tas X-mas bums, un man sagribējās (jau atkal viņai kaut ko sagribējās :D) dziesmu "Last Cristmas", paskatīsim, ko varam te līdzēt...

Silta tēja, mande/arīni, un tā kanēļa smarža, pantiņi pie eglītes, dāvanas smalkos sarkanos, zeltainos papīros. Uzmini- kas tas ir? ;)

(Cacophony- Speed metal symphony)

(Nav man "Last cristmas", diemžēl..)

Bet ja par paliekošām vērtībām, tad, man iepatikās viens...

Māras Zālītes-

"Dažas receptes skumstošajiem"

Neiet pie draugiem ciemos
pa pažēlosvarbūt taciņu,
bet saskaitīt pēdējās kapeikas
lepnuma maciņā.

Tās stalažas (debesīs kāpt)
labāk pagaidām demontēt,
taisīt dvēseli ciet un uzrakstīt
"remontē".

Ņemt savu prieku- to pavārtes kaķi-
un uzpost no rīta,
apsiet ap kaklu lenti
un ķepiņas pamērcēt krītā,
lai uz melnā tepiķa (bēdas)
kā baltas krellītes paliek pēdas.

Noplēst no vilšanās liepas
lūkus cerību vīzēm
un nopirkt veikalā aerosolu
pret mīzenēm.

Ko es vēl varētu ieteikt
no savas skumšanas prakses?
Ak tā (pats galvenais!),
dzejoļus rakstīt.

2008/12/11

smagi.

Ja sāp zāļu dēļ, nedzer zāles pret sāpēm. Nelīdzēs. Viss ir tavā prātā, apmāni to, un viss būs okey.

Labs vakars, jaunieši.
(Fiziķi 4ever, yeah!)
Man te šovakar tāds whatever uznācis par visu, it kā daru, ņemos, bet ne no sirds, tikai tāpēc ka tā vajag. Daudz ir jāpaspēj līdz 1dienas vakaram, kad gan vairs neko mainīt vairs nevarēs. Bet līdz tam.. vēl jāpacīnās.

Ir izdzerti 2 4ootie ibumetini, lai mazinātu sāpes žoklī (zobārste samocīja mani) un tagad notiek video lādēšana tutrubā (lasīt- youtube), 2. sezona vienai anime, ko skatos. Re kā, tepat aiz stūra 18, bet es vēl ar muļķikiem ņemos. Un kas tad..-kaut kādi varmācīgie trilleri būtu labāki (tie protams arī pa retam noder)? Nebūt ne, anime- viss tas pats, pietam patīkami skatīties (bet tas jau gaumes jautājums), sižets interesants, attiecības starp personāžiem interesantas, situācijas interesantas, aizraujošas, vispār, anime kā tāda- interesanta. Aleluja, nu tad paldies jums, japāņi, ka turpinat zīmēt cilvēkus ar milzīgām acīm, pārāk garām kājām un rokām un nereāli tieviem ķermeņiem. Vismaz man ir ko darīt- skatīties.

Nu ko, H2O uzvārījies, jāuztaisa tēja, jāņem jogurtiņš, vēl jāpārraksta bioloģijas pieraksti un jāiegrimst atkal (jau atkal) zīmējumu pasaulē.

Pagaidām see u later, ienāks kas prātā, iekāpšu te atkal.

;)

and:


Two Heartbeats and the Red Sin

Beyond the red, red dreams shaking...
Beyond the red, red dreams shaking...

How many times have we given up to this stifling pressure?
These feelings with nowhere to go begin to close their eyes

Has that smile with no impurities been lost to cruelty?
I know that we're just passing existences.

Although the unseen wounds are just eating away at my heart
Even now, as I remain in the darkness
Thoughts of you won't stop weighing down my mind.

Beyond the red, red dreams shaking
Beyond the red, red dreams shaking, the two of us had to meet.

Our fates began to turn.
A secret that nobody, nobody knows.
Falling, falling, falling

We can't return things to how they used to be,
No matter how much we slice apart these sins.

Surely...


Still Doll


Hi, Miss Alice.
In your glass eye, what sort of dream,
Are you seeing?
Has it entered your gaze?

Once again my heart has split in two, and is pouring out.
The repaired memories are trapped in the space left behind.

Hi, Miss Alice.
With your fruitful mouth, who are you giving love to, and who
is being cast away?
Is lamented over?

Again, I spin words under a fever.
Even the song I love that cuts the cold, I cannot sing.

Still, you do not answer.


Edit:

Ir tīrais. Ir. Tu neredzi? Acis izmazgā.
Ar acetonu. Sāpēs. Un tad. Tad redzēsi. Ir tīrais, ir.


Edit2:

Castle of Sand

If the white rose petals open one by one
Will the memories from those days revive?
Illuminated by tranquility, the night that makes flowers bloom
Is sweet yet painful and becoming colored
Like following a shining thread, time is quietly flowing
While people stick to the movement of flow and ebb, they are reborn
Your smile is the warmth that melts my chest
Like a faint dream that I had somewhere
Even if the present moment is cut up by the setting sun
Our shadows are overlapping
Endless and far, boundless and deep, like destinies that crossed each other
I grasped it again and again, I lost it again and again, the fact that we were finally able to meet
Like how the sky yearns for the earth, the flowers wait for the rain, and the night falls in love with tomorrow
I yearned so much for the fact that two hearts were one
If we can relieve ourselves from eternal slumber and see each other tonight
Come on, let’s dance in our rondo
Like moving through the passed days, the moon is tender and clouded
And beyond my memories, love overflowed again
If I can walk through your moments for a second time
Then I want to become a shadow and protect you
Even if the blindly blowing wind estranges us
Please don’t forget about believing
An aimless sparkle, a fleeting wavering, like drifting illusions
Even while I wandered, I finally made it to the place that won’t change
Even if the darkness steals away the sun, lies cry to sins, and the past splits apart the future
As if going around to places, I’m certain that I chose this place
Endless and far, boundless and deep, like destinies that crossed each other
I grasped it again and again, I lost it again and again, the fact that we were finally able to meet
Like how the sky yearns for the earth, the flowers wait for the rain, and the night falls in love with tomorrow
I yearned so much for the fact that two hearts were one
If the white rose petals scatter one by one
Will we be dyed by the tender morning?
And if I am reborn and bloom in your chest
Our love will become eternity
In the quietly withering castle
in a thirsty time of change
An ash colored me is just vanishing slowly
Need to die
Gather the stars and building a castle of sand
Where I utter a soft prayer
Ambushed by those footsteps falling into dust, flowing away
Please, someone…

2008/12/08

nu gan.

Nedēļa. Mēnesis. Pēdējais laiks vispār. Murgs. Ķīselis bez piena, nē, biezputra galvā. Jā, tā ir biezputra, tāda recekļaina masa, kurā noslīkt nevar, bet.. nu aizrīties gan, un aizrīties ar smiekliem, piemēram ķīmijas stundā, kad sēdi un saproti- neko, absolūti neko no kontroldarba nesaproti un tik močī kaut ko uz dullo. Un tad sanāk, ka tā biezputras masa ir smiekli?.. Jokaini. Lai nu būtu. Hmm.

[23:29:56] * un Čiepa says: Un pie tās trakās dakterītes- nu tad urbsim te un te arī, un tad šiten vispār tev neko nevajag, rausim laukā, ai priekš kam tev žokli vispār?.. Nevajag, prom. Labi, tagad tev uz kādu dzīvi nebūs problēmu ar zobiem.

Mjā, no brain, no pain. No jaw, no friends. Hmmmja. Aha.

Dullais uznācis, jāturpina dullināties.

Visiem jauku un psihu dzīvi.. esiet kartīgi puiši un meitenes. Un dzīvnieki.

Gribēju kā vienmēr,.....

...sanāca..
..kā vienmēr.

2008/12/06

piezīme sev.

"Living a lie isn't... Isn't living at all.."
"Isn't better to regret something that u've done,rather that to regret something u haven't done?"

jā.

2008/12/05

pateicība.

Cilvēki, kuri neliekuļo. Jūs esat zelts.
Paldies.

2008/12/01

"mani ieprikolīja prikols". Vai varat iedomāties?

Vakar.

http://www.delfi.lv/news/world/other/article.php?id=22529541

War is fan-fucki*g-tastic.

"A kam man durvis?" teica viņš un izgāja caur sienai.

Tā tas viss sākas. Kļūsti traka un tad tev saka: "Programm Ilze activated."

Jā, Resident Evil- Apocalypse. (rocking)
Sajutos stilīga, jo man ir tādi paši zābaki, kā čiksei, kas tur šaudījās (pagiglējas), nu tai - Sienna Guillory...

Šodien.

[15:08:48] jk says: tā kā tu aizsāki tēmu par mazohismu
[15:08:51] jk says: ...

Es jau neko. Un tas jau nav nekāds mazohisms.. cilvēki mazliet papriecājās un mēs smejamies par viņiem tagad. Nu gan. Tas nav mazohisms.

Un tagad es zinu, ko dāvināt jums uz Ziemassvētkiem!!! Šito!

Izklaides internetā cauri, turat rajonu, yo!