Ar vēstulēm ir tā, ka vajag īsto brīdi un īsto iemeslu (laikam vai varbūt?!). Vai tieši otrādi - nevajag iemeslu un nekādu saistību ar realitāti un to kas notiek apkārt.
Ir tik laba sajūta, ja kāds atraksta tā savādāk, nevis kā parasti, kad kaut ko vajag no otra cilvēka. Jā.. bez iemesla, vienkārši tāpat.
Nu labi, atzīšos - vairāk man trūkst īstu vēstuļu. Vēstules no papīra ar tinti, kas ir paliekoša un iepriecina, ja to izvelk arī pēc gada.. Jo virtuālajā vidē, tās tomēr kaut kā pazūd.
***
Reizēm dzīve apstājas un tu gaidi nākamo pavērsienu. Brīži, kad sāc apdomāt, vai tas, ko dari, un tas, kā dari, ir tas, ko vēlies.. TIK TAK Bet pulkstenis jau neapstājas.
Tik sen nebiju rakstījusi, piesēdusies vakarā un mierīgi apdomājusi, kas un kā, vai kāpēc. Vai vienkārši no sirds. Reizēm ir mirkļi, kad gribas pateikt, bet nepasaki, vai mirkļi, kuros jāpaklusē, bet tu runā. Nu un tā ir tā visa dzīve, starp to, ko tu būtu gribējis pateikt un to, kas būtu jāpatur pie sevis. Bet tas lai paliek.
Šovakar, lai kaķis dus
Lai nebēg sapņi, ne murgi
Lai viss, it viss ir kluss..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru