Šodien izbraucām ar riteņiem. Atcerējos, cik viegli bija būt vidusskolā. Cik brīvi vakari un mierīgi rīti. Tik atvērta bija pasaule, bez projektiem, bez parādiem, bez morāli nogurdinošas ikdienas.
Vakar pēc ieraksta publicēšanas palasījos atpakaļ. Tiešām katrai darbībai ir sekas. Ja ir tik daudz negribēšanas un 'nevarēšanas' darīt, tad tiešām ir sū*u pilna cepure. Un tagad ir grūti un gribas, lai viss beidzas, bet pats esi vainīgs, ja esi slinks un neko negribi darīt mēnešiem, mēnešiem ilgi.
Bet es tiešām negribu domāt par to tikai no sliktās puses, jo tad patiešām aiz stūra lūr psiholoģiskas problēmas.
Labāk jādomā par pozitīvo. Un tas pozitīvai tiešām ir pavasaris. Beidzot gaišais laiks ir izlīdis no pamales, pēc nežēlīgi, nežēlīgi garās ziemas.
Esmu noriebusies sev, gribu pārmaiņas, un tas, ko esssss domāju ir KOŠS. Gribu kaut ko jaunu. Šodien aizdomājos par to, ka labprāt pamācītos par skaisto :) Respektīvi VIZUĀLAIS TĒLS. Man tāda nav. Un slikti ir ka nav. Gribētos, lai ir. Hmm, vai ne. Imidžs ir diezgan svarīgs mūsdienās, vai ne? Nu kādēļ, kādēļ, Dieviņ, nevarētu būt tā, ka viss ir skaisti un jauki un mēs tad ar mammu jau sen būtu kopā atvērušas kādu imidža - dizaina studiju - viņa ir šuvēja un es varu būt viss, ko vajag :D
Patiesību sakot, atzīšos sev - daļēji piekrītu Anetei - lēkt tajā visā arhitektūras padarīšanā bija diezgan traki. Sākumā aizraujoši, pēcāk - baisi un bēdīgi. Viss šķita tik vienkārši - ES būšu arhitekts. Vai ne?! Sapnis izsapņots?! Nujā, varbūt, bet realitāte turpinās. Un vienā brīdī esi sapratis, ka tu nezini, ko gribi.
Vidusskolas beigās mazliet uzjautrinājos par cilvēkiem, kuri vispār nezin, ko darīt tālāk. Tagad esmu tā kā tādā pašā situācijā. Protams - nekas neapstājas - skolu es nebūt nedomāju pamest, jo mani tas interesē. Bet kaut kā... nu kaut kā pietrūkst.
Protams ir ļoti, ļoti reāli iespējams, ka šī interese par modi - dizainu - skaistumkopšanu ir tikai kārtējais mind trick, bet nu. Lai nu tā būtu. Jebkurā gadījumā, nekas jau neapstājas un tāpat viss notiks kā jānotiek un galu galā tu redzēsi, kur dzīve aizvedusi.
Kā kāds gudrs cilvēks reiz ir teicis -
"Viss beidzas labi.
Ja kaut kas beidzas slikti, tad tas vēl nav beidzies."
Tikai reizēm man vajag kādu, kas to atgādina..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru