requiem for the cat

tā kā rentstelēs aiztecējis cepts siers- mana literatūras stunda.
mājās gatavoti mārrutki pamodina mani un liek iet apskatīt skuju zaļumu un debesu maigumu.
aizmirsts putnu būrītis iekvēp atmiņās- kaudze lapu.
miesiska nekustēšanās apziņa un vairāki putni uz vadiem stindzinošā klusumā. bez kustības.
ziemas drudža iesalums, nevienas elpas ap pirkstu galiem- ledus vakars.

ej apskatīt ziemu,
eiei, ieelpo sniegu!

***

es velku ragaviņas kalnā pilnas cimdu valodas

Sirds krūtīs vītero klusi,
Sauc sniegu, sauc
Uz Gaiziņkalna pusi!

Ieelpo ledus smaržu,-
Vai Tu jūti?-
Kam Tu savu mīlu
sūti?

Ieziemo tomātus un gurķus burkās,
Neprasi man,- es nezinu-
Kā Tu sirdi ieziemosi...

Sirds kalnā nepakāpses,
Sirds, lejup ripojot, neapstāsies,
Sirds neieziemosies.

***

Un tā mēs gājām ar
Pilniem zābakiem sniega
Vīriņu, - Viņi mums stāstīja par ziemu!

Vai Tu teici- man-
Kur prom savu ziemu dosi?
Manas ziemas kurpes pilnas eglīšu mantiņu.

Maziņas bumbiņas, lukturīši,
Ej talāk, redzi, vēl un vēl putnu būrīši.
Smejies, kā tik mazi vecīši,
baro putnus.

***

Dzeguzes kūko, smejies, vai
Tik Jāņi jau nebūs klāt.
Bet neprāto, Tu esi tikai mazlietiņ apkārt
Kalna korei apgājis.

Tu sauc..
Un neviens neatbild,- viņš
Bij' Tev mājis,
bet nu ir prom.

Klāt tuvumā, vai tas nav tik dīvaini,-
kalna kore ir apaļa, bet viņš jau ir
prom.

Trīsrindu panti ripo.
Nevvvvienam nevvvajadzīgi.
Es toreiz atnesu putniņu mājās, bet
Tu tikai nosmējies- re, ko.

***

Es kļuvu kaķis. Man bija ķepiņas baltas, ..un purniņš arī balts. Man bija kājiņas baltas un aste. Es nepratu vēl krist uz četrām, bet iemīlējos savā saimniekā vēl pirms man izauga kartīgas ūsas. Es biju Mīlīgais. Es maziņš sildījos saimnieka vilnas zeķēs, bet tad viņš mani atdeva prom. Prom bija debesīs. Bet man ir labi, es nesūdzos, man ir izaugušas kārtīgas ūsas, pierē joprojām ir baltā zvaigzne, acis brūnas, ķepiņu spilventiņi mīksti jo mīksti. Reizēm es atceros savu saimnieku, viņš atcerās mani, es zinu. Es zinu arī, ka es nekad nekļūšu par neko citu, mūžīgi dzīvošu te, prom. Pirms kaķa formas es biju cilvēks, bet pēc manas- kā kaķa- nāves es vairs negribu būt nekas cits. Es mūžīgi izvēlos palikt kaķis labāk, nekā atkal iemācīties ienīst un nodot savus sugasbrāļus cilvēka paskatā.