vārdi

Tik ļoti esmu nogurusi no teikumiem, kuri atkārtojas.
Man nevajag jūsu laipnību, man vajag patiesumu.


words are only words

Salvador Dali & Coco Chanel

Sharing a smoke.

"Never, never, never give up."

turpinājums

Patiesībā rutīnas nav, ir tikai mežonīgs krāsu virpulis.

someday

iekrist rutīnā un nepamosties?

Mazliet romantizēts, bet iesākums..

Izstāde „Dzīves audums” izvietota galerijā „Pegazs” Rīgas „klusajā centrā”. Ieejot galerijā, no telpas sienām strāvo pārsteidzošs košums – Vika Matison gleznas. Spēja ietērpt gaismas un telpas spēli Vika Matison padodas tik ļoti, ka uz mirkli šķiet, ka gaisma strāvo no gleznām, no audekliem, ne uz tām. Piemēram, gleznā „Vējš priedēs” gaisma caur priedēm, un tāpat kā skatoties uz gaismu caur pirkstiem, nes sevī noapaļotas, gaišas formas, kas šķietami iespīd gleznas vērotāja realitātē.

Vika Matison gleznās krāsas salikumu veidotā ilūzija izsaka telpas dziļumu. Spilgti tas parādās, piemēram, darbā „Templis”, kur tumšie un gaišie triepieni veido telpiskuma sajūtu. Gleznas uzbūve dod iespaidu, ka lasi grāmatu par senajiem actekiem un esi atgriezies simtiem gadu tālā pagātnē.

Vika Matison izmanto tonālo glezniecību – atsakās no formas, un viņas darbi veidoti daļēji abstrakcijā, daļēji impresionismā. Sākotnēji Vika Matison darbi piedēvējami impresionismam, kur autores darbos jūt formu apjomus (piemēram, glezna „Kosas džungļi”), bet turpinās abstrakcijā, kur darbos gandrīz nejūt telpas dziļumu – jūtama tikai viena dimensija. Veidojot apjomus vertikāli un horizotnāli, mazliet vēlāk – haotiski pa diagonāli, tiek uzdots jautājums – kā organizēt formas? Vika Matison atrod vidusceļu darbā, kas atgādina puteni, kur impresionisms un abstrakcija iet roku rokā, šeit viņa ar nevienmērību krāsu triepienos veido telpu. Uz šo darbu veroties, man prātā nāk rindas no Jauns Mēness dziesmas „es redzēju sapnī, kā Zālamans liek roku uz pleca man..”.

Mums pieder visa Pasaule.

"Nav laiks. Ir tikai mirkļi – ellišķi sāpīgi un dievišķi skaisti."

Esi brīvs un ieelpo sauli. Parunājies ar Raini?! Noplūc pirmo pieneni. Ellišķīgi sāpīgi. Iekod vējam. Apturi izelpu, ieklausies klusumā. Dievišķīgi skaisti.

Viss, kas ir man apkārt veido manu pasauli.  Es nevaru to veidot, to veido tu. 
Pamodini Ojāru zem manas gultas.
Es atkal gribu dzejoļus rakstīt.

Izelpo sirdsapziņu. Esi viens, bet nepaliec viens.

Padod man manu spalvu un manu otu, Vidzemes asinssaiti, Latvijas kaklarotu.

Smejies tā, lai neviens nespēj tevi apturēt!