Beidzot ir pienācis tas brīdis, kad laiks ir nosacīti apstājies. IR miers. Esmu periodā starb diviem darbiem - tikko uzrakstīto arch vēstures exi un 5dienas konsultāciju Kokos.. Esmu apsēdusies pie datora, bet ne lai mācītos.. lai mazliet parakstītu savā blogā. Kaķis guļ blakus, tepat pie rokas ir karstas tējas krūze ar grenadīna sīrupu (diemžēl bez āboliem, tie beigušies mājās), esmu atradusi nagu laku un nedaru neko.. Ārā līst lietus, ir plkst. bez 20 trīs, pusdienas ir paēstas un drīz jāizmazgā māja un pēc tam bakalaurs.. Bet līdz tam es varu pasēdēt un nekonedarīt.
Mazi darbiņi atnāk -piemēram, piekārto zintu kalendāru, bet tas neliek zaudēt sajūtu, ka neesi steigā pāspet, piemēram, iezubrīt 20.gs. spilgtākos arhitektus. Ir miers.
Ir silti,mājā ir klusums, kaķis čuč un es arī atpūšos..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru