Meitene sēž uz palodzes un veras dārzā. Ābele nes savu nastu, un visapkārt zeļ vasaras noslēgums - zaļā krāsa dzied zilajām debesīm un putni piebalso dīvainā harmonijā jocīgajai melodijai.
Logs jau sen ir mainījies, dārza izskats tāpat, bet vieta nav. Un meitene arī.
Pakausi karsē pēdējie pilnās saules stari un meitene teic atvadas vasarai. Augusta augļi tiks novākti, visi lauki un meži gatavosies ziemai. Siguldā atkal atnāks zelta rudens, jūra metīs baltu putu viļņus un dziedās sērīgo dziesmu jūrniekiem, kuriem tūliņ jādodas ceļā uz mēnešu ilgu ceļojumu. Cilvēki runās par slapjo un sērīgo rudeni, garajiem, tumšajiem vakariem un drēgnajām naktīm.
Kaķenes laidīs plašajā pasaulē savus izauklētos kaķēnus. Saulebrilles tiks noliktas plauktā, tiks vilktas ārā vecās grāmatas un adīkļi, kuri pavasarī tika nomainīti pret dārza darbiem un izklaidēm ārpus mājas. Cepures atsāks adīties, cilvēku datoru atmiņas pildīties filmām, ar kurām aizpildīt garos rudens vakarus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru