Mersedesi kalnos un krūmi, kas smaržo pēc cepumiem. Daudz mazi jēriņi (vēl nekad nebiju bijusi šajā gadalaikā) un līkumaini ceļi gar akmens žogiem. Nekas neliekas pareizs, bet viss ir tieši tā kā tam būtu jābūt. Mašīnas 131 un vakara brauciens back. Kalns, līkums, aita, saule, okeāns, lietus. Gandrīz vai sanāk haika. Pa Eiropas ceļiem..
***
Šoden iesim janu koferu un gultasveļas meklējumos. Te ir tik brīva sajūta. Tāda aizbēgšana no visa.
Vakar bijām baznīcā - Madara gribēja ieiet. Baznīca priekš manis? - Konstrukcija! Nesaprotu kādēļ Galway baznīcā kupols interjerā bija noslēgts. Limrikā gan atvērts. Vienīgi trūka atvērumu kupolā, kas dod to skaisto gaismu.
Ir miegaina sajūta pusdeviņos no rīta, bet aizmigt vairs nespēju. Būs jāskrien mammai pretī uz banku, pa ceļam samaksājot interneta rēķinu.
Laikam var dzirdēt kā augšējam dzīvoklim strādā veļasmašīna. Tur dzīvo Latvijas čigānu ģimenīte. Un tepat kaimiņos kautkur poļi. Te ir tāda multinacionāla vide. Manējie jau brīnījās kā pie tik normāla saimnieka dzīvo čigāni. Bet laikam jau - neskati vīru no cepures. Un šorez tas par čigāiem.
Ēdu gurķmaizes un piedzeru jogurtiņu, un priecājos, ka izdomājām atbraukt!
Te ir supergaršīgā pekanriekstu kūka. It kā es parasti neuzticos saldētām kūkām, bet šoreiz nav vērts. Traki garda.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru