Ir jocīgi, ka neesi redzējis to cilvēku gadus septiņus (mazāk? vairāk?) un tagad iesiet iedzert tēju, un runāsiet par ikdienišķām lietām, un nedarīsiet neko. Ir forši atkal satikt senus paziņas, draugus, klasesbiedrus, kuri ir patīkami cilvēki, ar kuriem kopā ir jautri un ne-galaicīgi. Ar kuriem var smieties un tik pat labi runāt par nopietnām lietām. Esmu priecīga par šiem dažiem mirkļiem vasarā, kad visi sabrauc no tāl-tālām malām - gan Roberts ar Jāni, gan Peisis un Anta (kuri nemaz tik tālu nav bijuši ), ir patīkami arī uzskriet virsū cilvēkiem negaidīti (kā piemēram Emīlijai forumcinemā).. Jo tā ir izraušanās no sava apļa (mājas, mājas, tīrīšana, nekā nedarīšana, iešana gulēt katru vakaru un pamošanās ar cilvēku, ar kuru tiek pavadīta lielākā dzīves daļa).. Jo, kad esi pabijis citur - paklausījies tajos senajos paziņās - ir tā vēlme aizbraukt mājās un ieritināties segās blakus cilvēkam ko mīli.
Es kaut kā nožēloju, ka nekādi nesanāk sabildēt tās manas damn rotas, būs jāsabaksta Ūpis uz šito štelli. Gribu salikt visu Etsy, lai mierīgs prāts.
"It's all right I'd got home late last night
But I'm a Supergir
And supergirls don't cry"
Tikko noskatījos Hunger Games.. Ehh, cik ļoti daudz vairāk man patika lasīt grāmatu (nopūšas).
Kaut kā esmu attālinājusies no to grāmatu lasīšanas, žēl. Kaut kā vairs nevelk. Pašai mājās stāv kaudze biblenes grāmatu, bet nesanāk, es laikam pavelkos vien uz tādu vieglo fantastiku. Tagad gaidu, kad mamma atvedīs Fifty Shades of Grey, varbūt tā triloģija mani uzrunās. -Kaut kā taču jākrāj tā mana bibliotēka!
Jā, jāpaskatās ko varētu pagleznot īstenībā un pazīmēt, jo Zīmēšanas un Gleznošanas pasniedzējas drošvien gaidīs mājasdarbus.
Nejauši apēdu zemeņ-aveņu lūpukrāsu, FUj.
Mierīga Lanas Del Rey mūzika un jāskatās tālāk, laikam, Pretty Little Liars, tām meičām esmu uzticīga :D Katru nedēļu pa sērijai. Laikam jāpārbauda GMail, savādāk baigi kavēšu korporācijas notikumus..
Laikam putniem jāsadod ola. Savādāk šodien neko mīsktu nav ēduši.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru