heheh, just Dalailama

mobile

~Vecs volvo ar lūku vaļā un pavasaris manā drēbju skapī~

~Kaut kādā vienā brīdī sniegs pazuda un atstāja mūs ar pavasara bedrēm~

Svētdienas pievakare un vecas bildes.

FOTO

Nikon

Sony

Kaut kāda saule un buču foto

Mūžīgā dzeltenā gaisma

Ventspilī orkāns, ārā -4C, Vecāķu pludmalē ledus- bet viņš turpat pūķo

Zenit

Arhitektu darba diena

U no say

Whāāt?!

Zives

klusā simfonija par aizmirsto

Apkārt virpuļo lapas. Zilas, salātzaļas, sarkanas... es esmu dvēsele un man ir spārni- balti kā sniegs un sarkani kā asinis.

Ir daudz apzinīgu cilvēku, kuri saka, ka es esmu kā dadzis asinīs. Dziļi zemapziņā viņi apzinās, ka neesmu tas eņģelis, kas atnesīs mieru. Jo šajā zemē, ko izpostījušas viņu pašu rokas, neviens nepiedod. Varbūt daļēji- neviens arī nedara pāri...

Ir daudz citu nožēlojamu dvēseļu ar aizvērtām sirdīm. Viņi staigā apkārt un meklē otru pusīti, kuras nav.


Nožēlojami vārdi bez jēgas, bez panākumiem veļas pār mūsu mutēm un mēs nedzirdam, ko otrs saka, jo esam tik aizņemti ar savu runu, ka pasaulē esam tikai mēs un mūsu dzīves.

...

Mēdz teikt- biezpiens uzlabo atmiņu, bet tagad es zinu- olbaltumvielas! Olbaltumvielas...