who had nothing, who wanted everything

feelin' like a geek

watching Knight Rider and sh**


Ziema still here. Maybe rīt jālaiž ar dēli tomēr.

Meitene, kas uzaugusi ar Prāta Vētru, Dzelzs Vilku, Metallica, SOAD, Rammstein, visiem klasiskajiem popa dziedātājiem un vecajiem hitiem no Soul Asylum (Runaway Train), The Cranberries (Zombie), Europe (The Final Countdown), Scorpions, Coldplay, Pink Floyd (!), Roxette, Guns & Roses un uzaug ar pāris trekiem no Adeles un Lana del Rey.. Strong. Or pretends to be.



Hold your breath and count to ten.
'Cause this is the end.

slikts/labs

"Sliktas lietas notiek, lai notiktu labas lietas."

Hope it's true. Šovakar ļoti sūdīgs garīgais. Gribas ārā no mājas.

what life is

"The last time someone dropped Nokia from 3000 foot dinosaurs died"

It is coming -

but you go home Christmas tree, you're drunk!

Life is life?

 

Plusā vēl:

Un vispār - es to vienmēr esmu ZINĀJUSI MUHAHĀ:

Damn uncomfortable.

Un pozitīvai nākamai dienai:

priecīgu ziemu!

completely crazy

Ļoti patīkams atradums Etsy.

Un vēl viens pilnīgi pretējs - bet c'mon. I'm still half a virgin in Etsy. Mani tik daudz, kas iepriecē. Kaut gan pirmais sale un pirmais purchase jau ir bijis.

Sooo. Just love it!

Mjāā, un tā arī tas ir completely crazy! c'est la vie :)

Need to feel, need to breath free, need to divulge... Lovely things, cozy things, fresh things, new finds, new connections... Atkal ir tā sajūta, ka es iederos. Jo `labāk pieviļos ticot nekā viļos neticot`!!! Ehh... Memories. Mazliet trūkst dzejas šobrīd. Un esmu kaut kā to ieziemojusi gadus atpakaļ. Bet atkal klāt ir ziema - būs cītīgi jāmeklē rokā.

Ārā viss ir tik salts. Tik.. māksliniecisks. Grūti aprakstīt, jo tā nav īsti iedvesma, bet tā ir tā sajūta, kā Yokoo minēja - ka gribas klusumu. Tu redzi un sajūti to ziemu aiz loga un ir tik krass sals, ka .. es nevaru izskaidrot.. ka gribas iet ārā - vienai - pie kāda ezera, kādā pastaigā gar kāda parka malu -  vai pa Rīgas centru - vērot cilvēkus un dabu - un saņemt savu devu klusuma. Gluži kā tas bijis Alūksnē, gluži kā tas bijis tepat Rīgā Arkādijas parkā.. un Daugavmalā. Tajos vakaros - kad esmu vienkārši iekāpusi autobusā un braukusi. Un tad ir tāda pilnības sajūta.. Ka esi saņēmis savu devu klusuma, ka esi piepildīts.

Lai gan tagad man mājās ir kluss - tas nav tas klusums. Ir vajadzīga īstā vieta un īstais ceļojums uz to .. un īstā sajūta. Tagad man ir tikai īstā sajūta.. bet nav gribasspēka piepildīt.

Vēl ir divas lietas, kas man ir līdzīgas tam klusumam - iedvesmai vai kā to nosaukt - tā ir mūzika un tās ir bildes (bildes no sava datora failiem, no senākām dienām, kad esi bijis kaut kur vai tepat un esi jutis brīvību un prieku.. )..

Retu reizi to piepildījumu var saņemt ar kādu cilvēku blakus. Šķiet ar pāris personām tas ir izdevies. Uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas.

"Mana māsa Vientulība, radiniece Bezgalībai - paliec vienmēr uzticīga - nepamet un neatstāj" kāds vecs man un Dacei šķiet vien zināms pantiņš. Simply it is.

Zem manas gultas joprojām dzīvo Ojārs Vācietis, tikai es viņu vairs nedzirdu....

13 fakti

Tikko uzzināju, ka man jāuzraksta par 13 savas dzīves faktiem, vai arī .. pazudīs pa vienai zeķei no katra mana zeķu pāra. Sakarā ar to, ka man tomēr patīk valkāt vienādas zeķes, sabijos par šādu iespējamību un tā nu veidoju šo sarakstiņu ar 13 savas dzīves faktiem.


1. Esmu 21 ... (padomā), jā 21 gadu jauna meitene, kura šad un tad aizmirst savu vecumu. Un tad nākas sparīgi ieslēgt savu matemātiski domājošo smadzeņu daļu un izskaitļot, kas šodien ir par gadu un cik tālu tas ir no 1991. gada 21. februāra.
2. Savā mūžā pastāvīgi esmu dzīvojusi tikai Rīgā - 7 dažādās vietās ( 2 no tām ir privātmājas un pārējie dzīvokļi).
3. Visumā esmu diezgan nepastāvīgs cilvēks - manas intereses nemainās, tās tikai pieaug skaitā. Taču katra aizraušanās atnes arvien lielāku pieredzi un kaudzi labu atmiņu. Laikam jau tā nepastāvība saistīta ar to, ka man interesē gandrīz viss, kas ir jauns manā dzīvē - gluži kā mazam kaķēnam, kuram visu vajag apošņāt.
4. Man ir ārkārtīgi daudz plombju (šis fakts iztiks bez skaitļa, jo to ir grūti noteikt).
5. Bērnībā man riebās mazgāt matus.
6. Tikpat ļoti, (varbūt vēl vairāk), cik man bērnībā nepatika mazgāt matus, tāpat man arī riebās iet pie zobuārsta. Varbūt tās jau bija bailes. Šo procedūru atkārtot biju gatava tikai tad, ja mamma apsolījās nopirkt "Dambo".
7. Manuprāt manas dzīves visaizraujošākā un interesantākā (respektīvi atmiņās vispaliekošākā) (no gadalaikiem līdz šodienai) bija 2007. gada vasara.
8. Esmu strādājusi tikai 'kreisos' darbus. Respektīvi, bez darba grāmatiņām & stuff. Taču domāju tie bijuši aizraujošāki nekā citiem oficiālie.
9. Savu draugu dzimšanas un vārda dienas pārāk labi neatceros. Tikai mammas dzimšanas dienu, jo tā ir tieši sešus mēnešus pēc manējās.
10. Savā mūžā esmu mācījusies 3 pamatizglītības iestādēs - FBp, Mvsk un ĀVģ.
11. Sakarā ar to, ka man ļoti patīk braukt ar velo, dzīvē personīgi manējie ir bijuši 4 - pēdējie divi nozagti, pirmie - salūzuši un izjaukti. Šobrīd esmu bez velosipēda.
12. Ļoti patīk rakstīt. Kādreiz bērnībā, tīņu gados - sacerēju dažādus stāstus (neviens netika pabeigts) un rakstīju daudz dzejoļu. Tagad vairs nav tādas iedvesmas. Bet rakstīt patīk tāpat.
13. Neticu elektrībai.

kkas blurains, kušķis, Zenit

Kaut kas crazy!

 

again

Nepiepildītais un neizsacītais. Kā Prāta Vētras dziesmā. Nemanot aiziet dienas, kad sapņo par citu fantāzijām, kas realizējas Archicadā un citās projektēšanas programmās. Kaut kā pietrūkst. Vai nu tā tiešām ir iedvesma, vai slinkums (?) vai arī es tiešām esmu nelietojams arhitekts. Nav jau tā, ka tagad raudāšu asaru jūru, bet vienkārši mēģinu saprast, cik ļoti projekti atkarīgi no garastāvokļa; ja necik - tad esmu nederīgs arhitekts. Jo šobrīd man ir slinkuma periods un es neko nedaru. Moška es vienkārši daru par maz visumā ? - Jo ir jau tā, ka jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt.

Cilvēks, kurš neko negrib darīt, arī nekad neko nepaveiks.

Reāli čīkstēšana neko nepalīdzēs.

Down With The Sickness.

Saules jūra aiztek kanalizāciju caurulēs. Cik viss ir oranžs un zelta! Kaut kur daļēji mirdz ziemas baltā migla, kas nemanāmi paceļas ar saviem saltajiem spārniem virs mūsu galvām un aizsaldē visas rudens atstātas netīrās peļķes. Nemaz nav auksts. Ir tikai mazliet skumji. Apkārt ir kluss un salts. Ziemas mētelis ir mūs apsedzis un aiz trejdeviņiem kalniem un trejdeviņām upēm jau rotājas ezeru glāžu virsmas. Bet man ir tikai aizsalušas peļķes. Netīras lapas zem sniega. Saule, kas nekad neuzaust sarkanā uz zeltā vairs tikai Baltā miglā. 

"Reminds me what to do before I'm dead"

Nemiera asais melnums nebeidz mani pārsteigt. Ārpus realitātes ir arī salta bet patīkami uzmundrinoša balle. Melnām kraukļa maskām tērpušies kungi un baltās mežģīņu zeķēs ladies.

Nekas šeit nav puspabeigts, it īpaši teikumi. Visi ir augstdzimuši un izredzēti. Nekas nav nejaušs, arī šampanieša šļaksti vai strūklaku drūmais porcelāna mirdzums. Eksotiski putni no dažādām pasaules vietām un ēdieni, kuru garšu nevar aprakstīt vārdiem - kā Taizemes saule vai Venēcijas maskuballe. Viss ir košs un pārsteidzošs. Sārti dzeltenās vīriešu aproču pogas nobāl dāmu blāvi violeto kaklarotu mestajos atspīdumos. Viss ir nereāls. Pat sirreāls. Pie sienām ir izkārti dažādi mākslas darbi - sākot ar Van Gogu līdz pat retu dzīvnieku izbāzeņu galvām. Ēkai šķiet nav dimensiju - visur ir masku balle, istabu stūros novietotas palmas zili-dzelteni-melnos podos, milzīgi ekostisku papagaiļu būri un galdi ar mirdzošām rotaslietu kolekcijām.

Tu esi sapnī.

LET THE SKYFALL

THIS IS THE END

HOLD YOUR BREATH AND COUNT TO TEN

Too much heaven when you're in the dark. Too much joy when you're in the light..

Feels like worlds end will come this evening. Sky's red, black & blue, violet clouds making shapes you've never seen. Too much sober. Like letting go isn't enough.

Feel free to admit that nobody cares. Nobody is anybody, somebody & your body. Everyone moves in brittle dance of night. Cause night's all that matters. Today you are the one!!

You may have my number, you can take my name, but you'll never have my heart! So it crumbles...

In the end there is red and brown leaves over my pavement. The feeling is like I'm on the devils porch. Like he will come and take my hand, and we will stand. And somehow it comes alive, somewhere from the nights darkest corners comes bright sound. It makes spirals, it jumps off the rooftops on my hair, making me dizzy. It comes alive, realy alive and I feel alive too. There is this sense... this smell.. this heat.. somewhere in my mind bells ring alarm.. because I know - if I feel like this, if I would ever feel like this- it means I'm not alone. We were thousand miles and poles apart, but now - your hand is in my hand. Somehow I am mesmerized. Now it feels like I don't know other way of life. Like if we would release hands, I would fall into darkness and cold. He heats up me everytime our eyes meet. I'm like Icarus flying too close to the sun. But I don't know other way, no other way - where you go I go, what you see I see. I know I'll never be me, without the security of your loving arms keeping me from harm..

This is the feeling of burning lips and burning hands, and burning bodies. No greater desire could ever exist. So...

LET THE SKYFALL WHEN IT CRUMBLES

WE WILL STAND TALL FACE IT TOGETHER

esty sīkrīki

kas tas ir ka neprotu viņus izmantot? :D

ziņas virsraksts

Starp tumsu un gaismu ir tāds mazs, mazs celiņš - pelēkā. Tajā es gribu ierakstīties. Vienmēr ir licies ka dzīve ... it is all about colors. But there are colors in black & white too - shades.

Kaut kur starp darba dienām , kur tu skrien kā traks, it kā tev nepietiktu ar visu pasaules laiku un starp dienām, kurās tu guli mājās un sapņo, mētājot iedomātas papīra bumbiņas iedomātā grozā - kaut kur pa vidu ir arī dzīve, kuru tu gribētu dzīvot, bet neidzīvo. Gluži kā dziesma, kuru tu gribētu dziedāt, bet neatceries notis. Un tas mēdz būt skumji. Pasaules jēga. Nop. Not today. Today it is all about shadows in trees and colors in leaves.


Mēs rakstam par visu kas mums apkārt. Bija aizmirsies kā tas ir.

*pasmaida*

Atcerējos. Lai visiem ražīgs vakars! Un silta tēja!
Iešu sapņot par gaismu, jo tā grauž man acis, tikai ne sapņos. Sapņos tā ir īsta.

P.S. Iespējams tagad šeit būs vairāk spama.
Bet ziniet, tas nāk no sirds.

instagram bez instagram

 jeb PSRS style bildes

there has to be some difference between real and a fake

kaķis ķer kursoru un new bildes manā blogā.

Nē, nu Kaķi, you're annoying.

Jē, jē, jē. 

Ziņās mūms rāda Madridi pelnos, Nodzēsiet gaismas, Mēs sitīsim Melnos

Blā bla blā bla blš.

...

Tu nevari ļaut citiem izlemt Tavu likteni.

Bet tad Tu nedrīksti arī pārmest citiem savas kļūdas.

love ninegag

crazy sick

Kas tas par fakin' Mērfija likumu...
Kad esi slims nedrīkst lasīt Fifty Shades. Gribās.
Dzeru ūdeni un jogurtu, Halleluja.

Welcome...

...home, Kimi!

20:05

Šovakar visas Lana Del Rey dziesmas pēc kārtas.
Ehh, un lielākā daļa (vai vismaz populārākās noteikti) viņai ir skumjā tipa. Nez, ko tas liecina par mūziķi vai cilvēkiem, kas to klausās. Par mani, tevi un viņiem. Esam sapopularizējuši mūziku, kas pavelk uz skumšanos.
Ehh, *Sanitaatmetarrokuunklausāstālāk*, who cares, actually?!!

 (Tenk jū, par mākslinieciski bluraino bildi.)





Un īstenībā, pēdējā laikā viss liekas seksuāls. Nav jau pieklājīgi tā teikt, bet nu ko.. *ķiķina* Esmu gandrīz piebeigusi Fifty Shades of Grey triloģiju (jeb Fifty Shades of Fuck - Ilzes vārdiem). Pirmā daļa ierāva pilnībā ar savu seksualitāti, kas spiežas ārā pat starp tām rindiņām, kur aprakstītas pusdienas. Pirmās grāmatas beigās bija lūzuma punkts, kas atrisinājās otrajā daļā, taču otrais izdevums Fifty Shades Darker man vienubrīd apnika, jo sekss tur bija VISU LAIKU. Nu c'mõn, cik var - man jau vislaik gribas tik zināt kas būs tālāk un tālāk, a viņi tikai par love makin' (ja to tā var nosaukt - drīzāk rough sex). Nu un tagad esmu trešās grāmatas vidū (Fifty Shades Freed) - kaut kas bišku sāk pietrūkt - vairs nav tā, kas pavelk lasīt līdz rīta gaismai - izskatās kā jau parasti triloģijām - rakstniecei bija vienkārši jāpiebeidz trešā daļa. Hmm, bet nu neko. Varu tikai piekrist tiem, kuri saka, ka šī triloģija uzlabo pāru seksuālo dzīvi!! ;) Ja protams nav bail izmēģināt ko jaunu.. *ķiķina*

Mm, National Anthem iet uz beigām un man jāiet kārtot mantas. Uz Alūksni aidā!!! Redzēsim kā izskatīsies rudentiņis Latvijas ziemeļos.. :)


P.s. Rotas savietotas Etsy, gaidu īsto brīdi vērt vaļā veici.. bildes daudz un vēl ir ko pastradāt, bet jau ir sakrājusies jauna kaudze, ko jau atkal varētu bildēt. Traki..

Australia

Es aizbraukšu uz Austrāliju.
Ne šodien un ne rīt, visdrīzāk arī pēc gadiem diviem ne, bet aizbraukšu.
Dream it is.

 

Great pic. Thanks.

I've heard

Ir baisi, kad old friend uzaicina satikties. It īpaši tāds uz kuru tev bijis crashs.
Ir jocīgi, ka neesi redzējis to cilvēku gadus septiņus (mazāk? vairāk?) un tagad iesiet iedzert tēju, un runāsiet par ikdienišķām lietām, un nedarīsiet neko. Ir forši atkal satikt senus paziņas, draugus, klasesbiedrus, kuri ir patīkami cilvēki, ar kuriem kopā ir jautri un ne-galaicīgi. Ar kuriem var smieties un tik pat labi runāt par nopietnām lietām. Esmu priecīga par šiem dažiem mirkļiem vasarā, kad visi sabrauc no tāl-tālām malām - gan Roberts ar Jāni, gan Peisis un Anta (kuri nemaz tik tālu nav bijuši ), ir patīkami arī uzskriet virsū cilvēkiem negaidīti (kā piemēram Emīlijai forumcinemā).. Jo tā ir izraušanās no sava apļa (mājas, mājas, tīrīšana, nekā nedarīšana, iešana gulēt katru vakaru un pamošanās ar cilvēku, ar kuru tiek pavadīta lielākā dzīves daļa).. Jo, kad esi pabijis citur - paklausījies tajos senajos paziņās - ir tā vēlme aizbraukt mājās un ieritināties segās blakus cilvēkam ko mīli.

Es kaut kā nožēloju, ka nekādi nesanāk sabildēt tās manas damn rotas, būs jāsabaksta Ūpis uz šito štelli. Gribu salikt visu Etsy, lai mierīgs prāts.

"It's all right I'd got home late last night

But I'm a Supergir

And supergirls don't cry"

Tikko noskatījos Hunger Games.. Ehh, cik ļoti daudz vairāk man patika lasīt grāmatu (nopūšas).

Kaut kā esmu attālinājusies no to grāmatu lasīšanas, žēl. Kaut kā vairs nevelk. Pašai mājās stāv kaudze biblenes grāmatu, bet nesanāk, es laikam pavelkos vien uz tādu vieglo fantastiku. Tagad gaidu, kad mamma atvedīs Fifty Shades of Grey, varbūt tā triloģija mani uzrunās. -Kaut kā taču jākrāj tā mana bibliotēka!

Jā, jāpaskatās ko varētu pagleznot īstenībā un pazīmēt, jo Zīmēšanas un Gleznošanas pasniedzējas drošvien gaidīs mājasdarbus.

Nejauši apēdu zemeņ-aveņu lūpukrāsu, FUj.

Mierīga Lanas Del Rey mūzika un jāskatās tālāk, laikam, Pretty Little Liars, tām meičām esmu uzticīga :D Katru nedēļu pa sērijai. Laikam jāpārbauda GMail, savādāk baigi kavēšu korporācijas notikumus..

Laikam putniem jāsadod ola. Savādāk šodien neko mīsktu nav ēduši.

Tā mēs gājām.

Heopss ir bijis gaujinieks.

bird alphabet

Alfa Alfa

Skini uz citas štelles

Dzīvi dzīvo dziedādams,
Dzīvi dzīvo dziedādams,
Dzīvi dzīvo dziedādams...

Uzdāviniet man kāds: 

 

 Jello mošķi. Baigi iepatikās. Nez kā izskatītos uz mana sarkanā HTC... (gigglē)

Ārā velkās mākoņi uz lietu.

Korellu dienagrāmata #1

2.07.12 Anglijā pasūtīta Kaytee Exact Handfeeding formula (510g)
4.07.12 Cenuklubā iepirkti jauni virtuves svari un Tējkanna (vecā bija manāmi aizkaļķojusies)

Jau zināms variants akvārijam (ligzdas aizvietotājam) un izskatīti varianti būrim jaunajiem mazuļiem, izvēlēts labākais (doma šovakar vai rīt pa dienu arī iegādāties)

Turpinām cerēt, ka tēriņi nebūs milzīgi.

Izskatīti miljons raksti un video ar pamācību kā resgaļus barot. Turpinām mācīties..

SW

12.42 Starting SW session with New Hope (1977)
15.45 SW The Empire strikes back (1980)
17.48 SW  Return of the Jedi (1983)
20.02 SW  The Phantom Menace (1999)
22.18 SW  Attack of the clones (2002)
00.42 SW Revenge of the Sith (2005)

Ended trijos nulle nulle

Arlabunakti.

There is something to do, there is something to eat

Kā jau mēs visi to darām, es arī vēlos ielikt savā blogā reiz absolūti nekvalitatīvas bildes.

 Un tad, kad bilde ielikta, palielīties ar savām ūsām. YEAH BABY, YEAH...

Šodien jābūt 3ajam. Gaidam..

Hot sun burning my feet un 3 olas

Genesis - I can't dance

Jāņi un dažnedažādas pasēdēšanas aizskrējušas nemanāmā ātrumā. Lai cik nu reāls var būt tāds nemanāms ātrums. Principā ir jau pienācis jūlijs. Mēnesis it kā bez skolas nolauzts. Bet nu.. cik nu tā skola nav bijusi... Reāli man tā beidzās otrdienā pirms Jāņiem, kad nodevu pēdējo literatūru. Un nu ir ceturtdiena pēc Jāņiem. Patīkamāk jau skaitīt vasaru dienās - tās ir veselas apmēram deviņdesmit.. Ja nedēļas tad 13.. Ja mēneši.. Tad tikai trīs. 3.  Jā trīnieks priekš manis ir par mazu, tāpēc palikšu pie 90 dienām. Vairs jau vairs ne deviņdesmit, bet nu.. Drīz būs vairs tikai 60 palikušas. Bet sešdesmit jau tāpat ir liels skaitlis!
Ak jā, piemirsu paziņot - pirmais chiks ir izšķīlies!! Mazītiņa balti spalvaina bumbiņa, kas ar galvu vāļājas pa zemi. Bet tas ir piemīlīgāk nekā redzēt viņa citplanētieša vēl neatvērušās acis. Jebkurā gadījumā - šodien it kā vajadzētu izšķilties otrajam chikam, bet tie vecāki jau nelaiž uz viņiem nemaz paskatīties, tā kā īsti nevaru pateikt, vai ir jau tas otrais cālis vai nav.
Īstenībā tagad esmu manāmā mini panikā, jo vēl nav normāla izmēra būra un nav arī Hand Feeding pārtikas. Vienkārši nav iespējas tādu LV atrast - viss, kas ir- ir vai nu ebay un amazon ar pārdesmit latu shipping'u vai vienkārši nesūta uz LV.
Tagad paralēli rokos netā meklējot, kur vēl atrast kādu, kas par saprātīgām naudiņām sūtītu Hand Feeding pārtiku uz LV.
Ā, kādēļ man tā Hand Feeding pārtika vajadzīga?! -Ir tā, ka 2-3 nedēļas vecus mazos var atšķirt no vecākiem un barot pats - bet tad vajag dabūt pulveri, ko sajauc ar ūdeni un viņiem ar šprici dod ēst. Atkal jau atvirzos no iemesla kādēļ vispār es gribu viņus 3 nedēļas vecus barot pati - TĀDĒĻ, ka tad viņi pierod pie rokām un ir.. pieradinātāki. Vairāk pieķeras cilvēkiem, nebaidās no rokām, nav mežoņi. Un vēl jo vairāk es negribu, lai viņi izaug par mežonēniem, jo jau viņu vecāki ir tādi...

Rokoties te pa internetu meklējot visu un neko, skatoties korellu video, uzdūros kaut kam patiesi jaukam:

Tas tā... Atgādināja, ka visi esam bijuši mazi, nevērīgi, apaļi, rotaļīgi, pirmoreiz mācījušies staigāt un citi arī lidot...

Uz galda stāv piezīmju lapiņu kaudzīte un pirmā lapiņa aprakstīta ar iespējamām firmām, kas taisa to Hand Feed pārtiku. Reāli - tā ir tirgus niša! Jo Latvijā tādas vispār nav! Būs vien jāsazinās ar angļu draugiem, lai viņi nopērk un mums atsūta. Tas šķiet visātrākais un izdevīgākais variants.. Laikam sāku kļūt apsēsta ar mazajiem. Vismaz tagad pozitīvi apsēsta.. Jo cik dzirdēts lasīts par to hand feeding'u, tad pirmās nedēļas ir forši... Bet tad, kad mazie sāk mācīties lidot - tad ir kaut kāds trakums, jo šie atnākot ēst - tu viņiem dod, dod un viņi izdomā paķēmoties un ar netīru knābi paceļas un ietriecas, piemēram, tavā tīro trauku dvieļu kaudzē. Nu jā. Viss tādos kā vēmekļos. Ā, jā.. Un vēl man nav skaidrs kā viņus (un kur) turēt, kad šie tiek atņemti vecākiem - it kā jātur kaut kur noslēgtā vietā ar tomēr gaisa piekļuvi, kur ir silts. Būs jāvelk no šķūņa kāda veca malkas kaste, jāsaštepselē elektriskais termofors un jānodrošinās ar kaudzi papīra dvieļu, ko mainīt. Cerams, ka neesmu pārpratusi uzdevumu.
Īstenībā tagad tik kluss, tukšs un skumjš būris... Tikai ik pa laikam sirsnīga čiepstēšana no ligzdas, kad vecāki atkal atvēmuši kārtējo porciju chikam un baro.. Šodien atkal saņēmu kaudzīti paciņu no ebay'a - forši, ka tā ik pa laikam pastkastītē kaut kas parādās. Tā ir vēl viena mana atkarība - pastkastīte. :D Sāku apaugt ar kaudzi sūdiem nieciņiem kā jau kārtīgs latvietis. Mans rotu taisīšanas trakums ir noplacis un trūkst radošuma. Jāsāk arī domāt par gleznošanas un zīmēšanas mājasdarbiem.. un jāvelk ārā akvareļi, kas tik tikko nogrūsti atvilktnē.



Un te būs dažas OldSkūl bildes.

Šī piemēram ar jāņīgu un mājīgu noskaņu.

 

 Suns pieskata visu. Un põzē.

 

 

Metam un fokusējam.

 

 

 

Un vienmēr, kad man ir filmiņa, man ir arī ziedi.

 

Living free

Chick, Chick, Chick