bleeding love

keep keep bleeding love

katrai reizi dzīvē jāpiedzīvo.


Kaut kā mistiski tā dziesma atgādina Ziemassvētkus. Varbūt tā man vienkārši atgādināja empire state of mind un Sex and the City.

"The New York - conrete jungle where dreams are made"

Gribu pie mammas :p

punkts

vai arī komats

Melns

Nekas nav melnāks kā melna nakts.
Vai varbūt.. melna diena.

Ja mīlestība varētu būt melna,
Tad tai nebūtu ne gala ne malas, jo melnais ir bezgalīgs. Bezgalīgas krāsas.
Mūsu dzīve, mūsu mīlestība..

"Out of in the edge

(..)

'Cause my echo is the only voice coming back

My shadow"

une galerie

Un sakarā ar papagaiļiem. Viņi jau ir iedzīvojušies. :D Jau ir bijis pirmais lidojums un pirmās night frights. Viss iet uz priekšu.

oh! What a circus

/Evita/

Something 'done for the day


Kaut kas dzīvē nav pareizi, ja nav nekas uz ko tiekties. Vinemēr- katru dienu- jāgaida kaut kas ko var saņemt no dzīves.



Christine, you must have been dreaming, things like this can't come true.


/The Phantom Of The Opera/







Gribas atkal noskatīties kādu saturīgu filmu.
Tēja un vakara pārdomas manā virtuālajā dienasgramatā. un mani jaunie mājdzīvnieki.

Un vēl gribas Lauren Kate Passion. Pirmspēdējā daļa.. Pēdējā būs jāgaida līdz 2012. gada vidum.

Skan music of the night.

Tā ir ka neprot rīkoties ar dienasgrāmatas tūļiem. Bezsakars ar tiem teksta lielumiem te. Bet nu beigās tāpat ir man pa prātam.

Skan Memories no Cats

Projektēšanā jānāk gaisā ar kādu ģeniālu ideju :p Te tagad ir karsts, lai gan pirms mirkļa biju domājusi vilkt garās bikses minisvārku vietā. Mūsējie papapapapa pa paa gaiļi ir forši. Šodien Ozzy dziedaja.. Patīk dzirdēt/redzēt viņus darbībā, tas liek domāt, ka viņi iedzīvojas pie mums.

G O D

Was a long and dark december
From the rooftops I remember
There was snow
White snow

...
If you love me
Won't you let me know?

Ko tik dzīve tev nesaka priekšā

~ar diviem vīriešim ir ok. tikai bez vīra :))

Rudens

Deldēt riepas ir tik jautri

Vakara gaisma ir tik patīkama.

Nomierinoša

Vai kādam nav aizķērušies ziedi?
Es gribu uzdāvināt sev!
Lai nav tā, ka stāv sirdī klusums un lieki
gaudo vējš.

Vai kādam nav aizķērusies sirdsapziņa?
Vai kāda negaisa druska?
Kaut tikai mazliet, kaut tikai pa druskai
Es gribu pasaulē iet!

Vai tev nav sajūta,
Nav sajūta... ka snieg?
Un pat ja nē- nāc ar mani,
Nāc uz Bolderāju.

Ak, šie piepilsētas nieki,
Ak, piepilsētas ziemas.
Kaut tikai pa druskam, kaut tikai..
Atkal pie jūras gribu iet.

Nesaki man neko,
Jo, ja gribi teikt nē-
Es neizturēšu.
Es aizlidošu tāpat uz to pusi.

Lai cik bargas ziemas,
Lai cik barga nakts,
Es esmu tava, pa īstam tava
Tikai ziemas naktīs.

Mans skarbums varbūt tevi biedē,
bet zini:
Tas nav tā vērts-
mani aizmirst!!




"Pasaki man priekšā,
kur ir rietumi.
Es to pusi aiztaisīšu ciet,
jo man šodien negribas,
lai saule riet." /O.V.

19.09.2011.

Ne vienmēr visas dzīves fantāzijas īstenojas.

Pat, diemžēl, reizēm tās sagrauj realitāti, liekot mums bezmērķīgi sapņot, ilgoties, tiekties.
Bet, lai kādi būtu sapņi, vienmēr ir jātiecas uz to piepildījumu. Jo kas gan būtu dzīve bez sapņiem!

Jo, lai kāds būtu tagadnes mirklis, tas ir tava tagadne. Un, lai cik dīvaini neliktos, tava tagadne arī ir tava nākotne. Nekas dzīvi nemēdz piepildīt vairāk kā sapņi un cerības, citiem tās ir dusmas un atriebe. Kamēr tavu tagadni piepilda sapņi un cerības, nākotne, kas stāv priekšā, vienmēr liksies gaišāka un laimīgāka.

Running up that hill

Placebo


vēlāk

Me: *calls 911* WE HAVE A BIG PROBLEM HERE!

911: What is it?

Me: THERE IS A DISLIKE BUTTON!!!

911: So?

Me: ITS GUNS N ROSES!

911: OMFG WE'RE COMING!!!

what's about it?

What's about orgasm anyway?!

ALL abou it, all.

Pleasure... murr.

Mazliet vēlāk.


Young girl dont cry
...
Young girl dont lie
...

Mazliet melangholijas, mazlliet vēlmes iemācīties spēlēt klavieres.. Mazliet kailuma un mīlestība- dzīves TAJOS mirkļos. Tajos..

Un tad atkal nāks pacilājoša nots..!

Puķes uz plaukta un vasara paliks sirdī! Nekas nebeidzas!!! Un es mīlu arī savu īsto ne tikai virtuālo dienasgrāmatu.. un vispār.. neesmu jau tiiik rozā kā mans blogs BUČAS!

Un tagad man ir vēl viens zvērs!!! -Zebra!

Un un un un un āāāāā.. pēdējā vasaras nedēļas nogale ir prom!!! Bet vēl jau būs.. rudens nedēļas nogales! Un nākošā būs pirmā!!! Tā kā... BALLĒĒĒ!!!

un es atkal esmu Lars

tik tak

bottle is open

Kad nav laika jokiem, gribētos pageokačingoties, bet laikam jau nu... nekā.

Lasot tvnet un klausoties try again, pēc visas Agileras un Rianas un citiem popmūziķiem.. gribētos kko smagāku.. gaidu Bumbuli. cik var strādāt.

Neko daudz. tikai taurenis vēl pēdējo reiz šogad pieskārās..

Ir jāmīl līdz sirds sitas pušu
Ir jādejo līdz galdi vairs neiztur

(Christina Aguilera - Show Me How You Burlesque)

I'm a little bit naughty- it's a little bit nice

Ir jāatsāk mīlēt rudens un jāatstāj vasara, bet vispiirms..- pēdējā vasaras balle""". He..

Atkal un vienmēr jāiemācās parādīt citiem

You got soul, you got cash

Ain't no other man but YOU

Un talāk Agileras Fighter

Make my skin a little bit thicker

Un.. ak jel kā es gribu atpakaļ pleijeri. (sun) (happylittlegirl)

Domāju fighter ir katras kārtīgas meitenes dziesma!!
Un galu galā- man jāaiziet jāizdur ausī riņķītis beidzot..!
Jāmaina kaut kas. Piemēram bloga izskats. Atā. Līdz vēlākam!! Līdz jaunam sākumam!!

(smaida)

no Kristīnes

http://www.draugiem.lv/blogs/?p=5096941


100 grami maiguma

Tas bija laiks, kad pat maigums bija pārdodams.

Es jutos kā veikalā - maksāju par katru minūti, sekundi, brīdi, ieelpu, izelpu. Bet kāda īsti bija Tava cena? Smaids - piecītis, glāsts - 10LVL, mīlestības komplekts no 9 smaidiem, 9 glāstiem un 9 skūpstiem - kopsummā 200. Vai pareizi atceros?

100 dolāri par 100 gramiem maiguma. Drīz pat kokaīns maksās mazāk.

Līdzko uzliek cenu zīmi jūtām, tās mirklī tiek zaudētas. Cena padara preci par vairumtirdzniecības produktu. Un mīlestība iegūst popularitāti, jo maksā tak mazāk par jauno Ferrari.

Smaidi, kad ir prieks. Raudi, kad tev sāp. Kliedz, kad tu vēlies, klusē, kad klusums ir tas, ko gribi. Mīli, ja vari. Arī ja nevari - mīli, mīli no visas sirds. Izmanto savu laiku. Jo drīz pienāks brīdis, kad pat maigums būs pārdodams.

100 grami maiguma fasētos maisiņos. Veikala plauktā. Prezervatīvu vietā.

S!K! Zinta Komeršs 2011

Jau iepriekš bija zināms, ka rīts neiesāksies viegli- galu galā iepriekšējā dienā bija paredzēts M!B!T!K!, taču šis piektdienas vakars neizjauca nevienu no plāniem- 1.) labi izgulēties; 2.) laicīgi sakārtot mantas (un sevi); 3.) būt labā noskaņojumā... Jo mājās biju jau pēc diviem (naktī protams).


Un tādēļ rīts iesākās kā pieklājas- ar matu mazgāšanu, vēl dažu sīkumu iepaunošanu, ieēšanu un prātošanu, ko uzdāvināt audžumātei. Arī autobuss (kurš sestdienas rītā, redz, iet reizi stundā) netika nokavēts un, lai gan mazliet pieliekot soli, tomēr tikšanās ar krāsnesi, kurai bija piekomandēts mani un Aneti aizvest, nenokavēta. Mašīna mūs nesa uz rietumiem- Kandavas pusi.
Pa ceļam paspējām satikt meitenes, kuru mašīna bija pārkarsusi (citas Zintas) un nostavēt pie luksafora uz šosejas- ceļa remonta vietā. Iebraucot Kandavā nebija īsti skaidrs, kāds ir domāts tas depo, pie kura mums būtu jāgriežas augšā kalnā. Tas ātri tika noskaidrots (ugunsdzēsēju depo!) un tad jau mēs ripojām uz Muižu, kur tiks noturēta oficiālā daļa. Sagaidījām pārējās Zintas un varēja sākties gada lielākie Zintu svētki. Maijkomeršs..
Oficiālās daļas laikā sapratu, ka manas Gaudeamus zināšanas nav nemaz tik sliktas (būtu tikai pāris reizītes vēl jāpadzied un tad jau es to zinātu perfekti). Skaistās Prezidija pārstavju runas bija tikai sākums, daļēji neoficiālās daļas laikā no daudzām Zintām dzirdēju tik skaistus vārdus par draudzību, cieņu un kopā turēšanos, ka gandrīz vai apraudājos.
Lai gan pati muiža bija burvīga, tomēr man atmiņā daiļākas tomēr paliks visas baltās Zintas. Mēs bijām tik skaistas.. un ne tikai ārēji.


Velnišķīgākā daļa tomēr sākās tikai vakarā.

Aizbraukušas uz naktsmītņu vietu- meitenes uzreiz ķērās pie piemērotākās istabas meklēšanu- un tādu atradām ātri vien- mājiņā, kur bijām vienas! Pārējās Zintas nomitinājās pretējā mājiņā..
Varējām sakt vakara neoficiālo daļu!!! Pirmais mūsu notikums bija gājiens uz Velnakmeni. Un ko lai saka- tas tiešām bija velnišķīgs!!! Gājiens sākās daudzsološi- ar domu ka 15 minūšu laikā būsim sasniegušas kultūrobjektu, taču tik viegli mums negāja vis. Pēc pārsimt metru gajiena pa šoseju nogriezāmies uz zemes ceļa ar norādi, ka līdz Velnakmenim 2,8 km. Nopriecājāmies un gājām vien. ... Pēc laiciņa, kad šķita bija jau noieti tie divi komats seši kilkometri uzdūramies nākamai zīmei- līdz Velnakmenim vairs tikai 2,0 kilometri. NIEKA divi komats nulle KILOMETRI. Kaut kas likās nelāgā, mazliet (nu labi, varbūt vairāk nekā mazliet) neticējām, ka mēs varētu būt nogājušas tikai tos 800 metrus! Nu bet tā kā izvēles nebij- sekojām norādei un čapojām vien uz priekšu.. Lai cik smieklīgi neliktos- kad šķita, ka atkal esam nosoļojušas zīmē norādīto attālumu- uzradās nakamā zīme "Velnakmens 2,6 km". Vai nav amizanti- ja no sākuma līdz Velnakmenim bija 2,8 km, un pēc tam 2,0 km- tad tagad vairs 2,6 km!! Vairākas Zintas spitīgi kratīja galvas un solijās vairs tālāk kāju nespert, taču mūsu bariņš vēl maliet pagājās uz priekšu- un tur tas bija. Velnakme.. hmmm. Bija licies, ka tas būs lielāks un varenāks, vai kādā citā ziņā iespaidīgāks. Galu galā mēs visas bijām mazliet vīlušās (es mazāk, citas vairāk), bet, tā kā nostaigāts bija, tad ko nu vairs. Rāpāmies augšā un fočējāmies. Atpakaļceļā bija skaidrs, ka vecākās Zintu paaudzes dēļ būtu labi izsaukt pretī mašīnas- tad nu atradām vienu vienīgo telefonu mūsu desmit Zintu vidū un izsaucām pretī palikušās Zintas ar mašīnām.
Protams atgriežoties atvieglojums bija jūtams- bijām sagurušas pec negaidīti garās pastaigas (varbūt vairāk morāli nekā fiziski)... Un tad izsīkušās spēka rezerves uzladēja dziesmas šašliku pavadībā.
Gaļa likās garšīga ne tikai man bet arī odiem (šķita ka es visa līpu no tā pretodu līdzekļa, ko biju sapūtusi sev virsū- un kā jau vienmer- viņi koda tāpat!). Vakars ritēja uz priekšu nemanāmi aši.. Pārvācāmies uz iekštelpām un iekurinājām saunu (respektīvi krāsnese ieslēdza saunu- tā bija elektrizēta). Aizstaigājot uz mūsu majiņu pēc pirts aksesuāriem atklājām, ka pazuduši guļammaisi!! Un Anete un Eļa uzvedās tik jocīgi.. drošvien viņas izdomājušas izstrādat kadu neģēlīgu triku! Nodomājām ka kaut ka ar to tiksim galā vēlāk, jo pirts jau bija karsta.
Bija tik patīkami izkarsēties tādā pavēsā (priekš pirts) gaisā. Iznākušas no pirts no meitenēm uzzinājām, ka viņas nemaz neesot vainīgas un ka to drošvien izdarījušas kadas krāsneses. Aizdomas krita uz Eviju, Agiju, Lillu un Sanču.. Tā nu Anete ar Eļu jau bija sākušas cīņu pret viņām, nozogot no Evijas istabas segas un spilvenus, taču zinajām ka diezin vai ar to pietiks. Un es vēl ejot uz pirti uzskrēju Evijai-
"Hei, tualetē netiksi, kamēr nebūsi pastāstījusi, kur ir manas segas!!"
Es mazliet samulsu, taču tad attapos:
"Nu nekas, te vēl ir arī citas tualetes!!"
Jo galu galā, es nemaz nezināju, kur meitenes tās segas likušas!!! :D :D
Bija izperināts ļauns plāns, guļošās Agiju, Sanču un Lillu izdziedāt no gultām! Jā izdziedāt- ar skaļu: "BET JO NO ĀGENSKALNA KUĢĪTS VED MŪS PĀRI VED MŪS PĀRI VED MŪS PĀRI". Un protams viņas nebij aizgājušas gulēt- taču guļammaisus arī apkārt nemanījām vicinorties ar kādu meiju, kas bija viens no viesu nama rotājumiem pie sienām. Tad nu rāvām metenēm nost segas- mums taču ar kaut ko vajadzēja gulēt!! Tā arī Lilla tika par mūsu gūstekni, negribot atdot savu segu. Taču tad metenes bija atradušas guļammaisu slēptuvi zem krāsnešu gultām un gūstekni atlaidām.
Lai gan guļammaisi bija atgūti, mana pleda tomēr trūka.

time is running out

i tryed to give you up
but i'm addicted


Es gribu vilkt kedas un saplēstus džinsus. tik sen nav.

jū vil sak de laif aut of mī


OUR TIME IS RUNNING OUT
-change everything you are and everything you want


everything they want black shoes and revolutions




Es iemācījos taisīt kolāžas gigi. :D (gigglēējās)

bye bye

Hollywood hills forever
miss you

bye bye Hollywood hills
forever

***

I neeed another sory
something to get off my chest
my life is kainda booring


i give all my secrets away

my god
who's drivin' shiny big black cars

tell me what you want from me
perfect line

got no reason
got no family i can blame
- tell me what you want to hear!

i gonna give
all my secrets
away


**

nu un tagad lets sleep in up side mood, cause tomorrow is a big big day to work

**

nepazaudēt'

Nekas nav beidzies

Ballīte turpinās.

Nesen Tērbatā.

Gaišums un siltums, vēlāk arī aukstums
Dejas un nebēdnīgas nakts pastaigas
Jauni paziņas un tie paši vecie draugi

-Could it be much more?
-No.

Dialogs ar sevi un citiem.
Vēlēšanās atkal iet un iet ar mūziku austiņās un Whiskey in the Jar-ouuu.. galvā. :)

Es atkal gribu sapņot. Un beidzot esmu atjēgusies- tā ir mūzika, ko man vajag. Mūzika visur kur eju, lai ne tikai mājās pie datora vai kādā mellā ballē varētu priecāties par skaņu un balsi, bet arī ejot uz autobusu, braucot tramvajā, sēžot neinteresantās lekcijās es varetu aizmirsties un izdzīvot pati savu pasauli.

Un jā, kā jau parasti. Es neesmu līdz galam normāla :D

Burlesque

Ak, jel, es gribu tā. :)

Tik forša filma vakar tika noskatīta ka tagad ir pavilciens uz tādām lietām (un vēl pirms tam- Black Swan-tieši iečekoju- vietas uz Gulbju ezeru diemžēl izpārdotas...)

Mjāāā... tas spožums un brīvība.. ahh. (mm..)

MM, gribu tādas kleitassss!! (happy) :D :D (sagiglējas)

Mēs atnāksim, mēs mīlēsim.

Brīdī, kad Tu iemīlies, pēkšņi nekas vairs nav svarīgs. Ne tas kā svecītes liesmiņa plīvo vējā no logu šķirbām, ne tas kā suņi naktīs sarejās un neļauj Tev aizmigt, ne arī tas kā Tavā sirdī ieduras kāds negaidīts un nepamatots apvainojums no līdzcilvēkiem, jo beidzot Tev ir kaut kas par ko sapņot, pēc kā ilgoties, un bez kā Tu nevari vairs dzīvot- kas aizņem Tavas domas gan dienu, gan nakti.

Nekas no tā brīža vairs nevar būt parasts un vienkāršs, jo pat tad ja Tu aizmirsīsi, kas tā tāda iemīlēšanās ir- tev blakus būs tas cilvēks, kas tev to kādreiz iemācījis.

Un nevar tā vienkārši aizmirst. Nepavisam nevar...

Pēkšņi Tev pieder gari rudens vakari, kuros tevi kāds silda, liek Tev aizmirst visu, kas Tevi sāpinājis; un tās karstās vasaras naktis, kad var atlaisties zālē un aizmigt azotē, skatoties zvaigžņu lietū.

Nekas no tā nav sarežģīti, taču arī nevienu brīdi- nekas nav arī vienkārši.

Tikai atliek ļauties zvaigžņu putekļu slimībai, un izšķaudīt uz āru visu to, kas atlicis no atturēšanās bruņām.

Jo gaisma, kas plūst no viņu acīm ir lielāka nekā no svecēm. Un "Cik neprātīgi skaisti piederēt ir tev."

viena diena arhitektūras studenta dzīvē

http://www.youtube.com/watch?v=60dNSapXvUY&feature=player_embedded

ārā snieg traki un trakāk un

šī filmiņa bija tieši vietā

tādi mēs esam

yo