Varbūt ne tik ļoti nemaz.
Nav šeit būts /lasīt rakstīts/.
Sen nav arī Kāršu nams skatīts. Kopš kāds indivīds, izsakot savas domas par Krievijas prezidentu, sabojāja arī manu vēlmi novērot tālāko notikumu risināšanos.
Uz galda stāv Starp Jāņiem un Murjāņiem (nez vai Latvijā ir vieta "Jāņi"?) - Ziedonis bijis viens vella puika tiekot pie tik modernas mājas, kuras interjerā, manuprāt, tomēr pārāk vecmammīga piegarša.
Nu nevar arī neko teikt. Kad jumtu varēji uzlikt tik ātri, cik rosība ļāva ezerā niedres sapļaut un atvest, un kad kokmateriālus vienmēr no kādas zāģētavas varēja pa blatam sarunāt - nu vienīgi par ķieģeļiem krāsnij un skurstenim bij' jāmaksā, tad jau nebija brīnums, cik daudz interesantu vigvamu latvieši sacēluši. Un vēl šī visatļautība!!! - celt māju, par kuru visi konstruktori un darbaļauži teikuši, ka tas jau neturēsies un jumts gāzīsies kopā. Lūk drosme cilvēkam.
Labi. Sveiciens visiem un došos atpakaļ pie darbiem, no kuriem esmu novirzījusies šeit. Jo ir jau tik labi darīt visu, visu ko, tikai ne to, kas jādara.
Mazā bilžu rāmītī
Man ir bilde Tava..
/vienmēr esmu gribējusi mini bilžu rāmīti/
