Late

mark my words...
in silence... wispered in the sound of silence

muddy muddy muddy
I will ask you for mercy i will come to your blind

spirits gather around like its our last day
what you see is the worst me i am the last of my kind
holds me down hold me now sold me out
dont fail me now put your arms around me and pull me out
hope hope

Pusdienu pārtraukums

Pusdienu pārtraukums ir lielisks laiks, lai pabūtu ar sevi. Kaut tikai reizi nedēļā.
Ir dilemma manā acu priekšā. Iet uz pilnu banku un pēc tam... ko tieši pēc tam? Sapņi vai dzīves plāni? Kas ir labāks, kad nekā laba nav..? Ir kaut kas noderīgs vai noturīgs? Ir kaut kas, kā es varu augt? Un, kur es augtu labāk. ātrāk. noderīgāk. būtiskāk.

Vai kaut kas mainīsies?
Vai es būšu laimīgāka?

Izrakstoties gribu rast atbildi.




S.

Haotiski.
Zalktis.

Šonakts

"Wish that I could see the machinations
Understand a chain of expectations in your mind"

Under the water I cant breathe

Mums pieder viss, kas mēs esam un vēl piecdesmit divas stundas. Mums pieder nakts aiz loga, ja tā vēlamies. Mums pieder vēja sirds un dzeņa dziesma. Mums pieder tukši vārdi un pilnas atmiņas. Mums pieder zaķa ļipa un lapsas maska. Mēs paši esam lapsas. Mums pieder klusums un dzeja bez vārdiem. Dziesma bez skaņas.

Atlikta plauktā

Man apdeitojās windows un tā es sāku lasīt Burvestību liecinieku. Maģija vilina ikdienas nogurdinātos.

Sen

Varbūt ne tik ļoti nemaz.
Nav šeit būts /lasīt rakstīts/.

Sen nav arī Kāršu nams skatīts. Kopš kāds indivīds, izsakot savas domas par Krievijas prezidentu, sabojāja arī manu vēlmi novērot tālāko notikumu risināšanos.
Uz galda stāv Starp Jāņiem un Murjāņiem (nez vai Latvijā ir vieta "Jāņi"?) - Ziedonis bijis viens vella puika tiekot pie tik modernas mājas, kuras interjerā, manuprāt, tomēr pārāk vecmammīga piegarša.
Nu nevar arī neko teikt. Kad jumtu varēji uzlikt tik ātri, cik rosība ļāva ezerā niedres sapļaut un atvest, un kad kokmateriālus vienmēr no kādas zāģētavas varēja pa blatam sarunāt - nu vienīgi par ķieģeļiem krāsnij un skurstenim bij' jāmaksā, tad jau nebija brīnums, cik daudz interesantu vigvamu latvieši sacēluši. Un vēl šī visatļautība!!! - celt māju, par kuru visi konstruktori un darbaļauži teikuši, ka tas jau neturēsies un jumts gāzīsies kopā. Lūk drosme cilvēkam.

Labi. Sveiciens visiem un došos atpakaļ pie darbiem, no kuriem esmu novirzījusies šeit. Jo ir jau tik labi darīt visu, visu ko, tikai ne to, kas jādara.


Mazā bilžu rāmītī
Man ir bilde Tava..

/vienmēr esmu gribējusi mini bilžu rāmīti/

Sniega dienā

The Stand (Stephen King).


"Films, even the best of them, freeze fiction - anyone, who has ever seen "One Flew Over Cuckoo's Nest" and then reads Ken Kesey's novel will find it hard or impossible not to see Jack Nicholson's face on Randle Patrick McMurphy. That is not necessarily bad... but it is limiting. The glory of a good tale is that it is limitless and fluid, a good tale belongs to each reader in it's own particular way."

...

vai tas ir vienīgais, ko mēs spējam?