2013/01/04

Cimdi`

Izraku no garāžas kastēm vecās omas rokdarbu grāmatas un savā bērnības mīļākajā cimdu rakstu grāmatā atradu rakstiņu par sievieti, kura visu mūžu ada cimdus.


"Es jau nevaru adīt ar tām krāsām, ko gribētos, man jāada ar tām, kas man ir.

Tas ir tāpat kā ar dzīvi.."

Turpinājums 20:05

Mēs esam tieši tik brīvi, cik izvēlamies būt.
TV sāka rasutītie sun atšķīru savu veco dienasgrāmatu. Memories. Protams Lana Del Rey fonā.
Vispār kārtoju plauktus. Pat atradu Lido dāvanu karti, kas ir iemesls šovakar aiziet nosvinēt piektdienu garšīgi paēdot. :) Visumā traki `rauj vēderu. Respektīvi gribas ēst.

Tik jauki.
25.05.09.
..Bet viņa tikai pasmaida un spīd.
"Paliec ar mani,
Sirds nenosals."



18.05.09. Kur Spuldzīte slēpās no vēja.

03.06.09.
Lasi no lūpām,
Lasi no sirds:
"Vai Tu dzirdi, kā zvaigznes mirdz?"
Vai tu zini, kad pasaule beidzot kļūs tāda, kā mums?
Nevienam nesaki, tas būs
                          neatbildēts jautājums...


29.08.09.
...
Kas man būtu, ja man nebūtu Tevis?
Man būtu tukšas rokas apskāviena brīdī un nogurusi sirds, kad lūpas pieskaras lūpām. Man nebūtu mežu un lauku, un pļavas dziesmu mūsu melodijās, man nebūtu dzīvības spēka asinīs, kas joņo pie Tevis. Man nebūtu rītu un vakaru, nebūtu nakšu vientuļu, kas atgādina par Tavu eksistenci. Man nebūtu to 200 kilometru un sekundes tūkstošdaļas tirpu pieskāriena brīdī. Man nebūtu īsziņas, kuras gaidīt, skaitļot sekundes, man nebūtu stundu garo telefonsarunu, nu kas es saku - man nebūtu!
...




2013/01/03

Could it be that you and me are the lucky ones

I got my red dress on tonight, dancing in dark in the pale moon light.


Vasaras skumjas? Not realy today :D Bet dziesma fonā skan. Kaķis visu laiku lūr uz zivi. Baigais Raikonens.


Šovakar programmā  Sketchups un rhino. -Referāts datoros ir ieskrējies. Galu galā pirmdien jau jānodod un līdz tam jāpagūst apgūt abas programmas :D :D Mazs ieskats -





Jeb kā nonākt līdz sliņķim - kā esmu nodēvējusi šo objektu sketchupā. Rhino šķiet tas ies trīsreiz ātrāk. A te no līnijas un apļa. Jēziņ, cik zemu esam krituši. :D
Vispār jau jūtos baigā datoriste :D How cool is that!!!?!!



Cik jauki iet dzīvē, ja saproti, ka nevajag nenormāli iespringt un stresot par darbiem. Jo jebkurā gadījumā - nodosi nodosi, ja ne, tad ne. Un vienmēr var palikt parādā (kaut gan tas nav forši). Respektīvi mans pēdējā laika moto - kamdēļ darīt, ja var nedarīt. :D :D Nu labi, realitātē jau nu ne gluži tā, bet kaut kā ... uz to pusi. Nu ko. Novēliet veiksmi un turpināšu celt savu pašapziņu datorgrafikā jeb nodarboties ar muļķībām (par kurām cerams dabūšu kādu spīdošu atzīmi), jeb rakstīt referātu.