who had nothing, who wanted everything

feelin' like a geek

watching Knight Rider and sh**


Ziema still here. Maybe rīt jālaiž ar dēli tomēr.

Meitene, kas uzaugusi ar Prāta Vētru, Dzelzs Vilku, Metallica, SOAD, Rammstein, visiem klasiskajiem popa dziedātājiem un vecajiem hitiem no Soul Asylum (Runaway Train), The Cranberries (Zombie), Europe (The Final Countdown), Scorpions, Coldplay, Pink Floyd (!), Roxette, Guns & Roses un uzaug ar pāris trekiem no Adeles un Lana del Rey.. Strong. Or pretends to be.



Hold your breath and count to ten.
'Cause this is the end.

slikts/labs

"Sliktas lietas notiek, lai notiktu labas lietas."

Hope it's true. Šovakar ļoti sūdīgs garīgais. Gribas ārā no mājas.

what life is

"The last time someone dropped Nokia from 3000 foot dinosaurs died"

It is coming -

but you go home Christmas tree, you're drunk!

Life is life?

 

Plusā vēl:

Un vispār - es to vienmēr esmu ZINĀJUSI MUHAHĀ:

Damn uncomfortable.

Un pozitīvai nākamai dienai:

priecīgu ziemu!

completely crazy

Ļoti patīkams atradums Etsy.

Un vēl viens pilnīgi pretējs - bet c'mon. I'm still half a virgin in Etsy. Mani tik daudz, kas iepriecē. Kaut gan pirmais sale un pirmais purchase jau ir bijis.

Sooo. Just love it!

Mjāā, un tā arī tas ir completely crazy! c'est la vie :)

Need to feel, need to breath free, need to divulge... Lovely things, cozy things, fresh things, new finds, new connections... Atkal ir tā sajūta, ka es iederos. Jo `labāk pieviļos ticot nekā viļos neticot`!!! Ehh... Memories. Mazliet trūkst dzejas šobrīd. Un esmu kaut kā to ieziemojusi gadus atpakaļ. Bet atkal klāt ir ziema - būs cītīgi jāmeklē rokā.

Ārā viss ir tik salts. Tik.. māksliniecisks. Grūti aprakstīt, jo tā nav īsti iedvesma, bet tā ir tā sajūta, kā Yokoo minēja - ka gribas klusumu. Tu redzi un sajūti to ziemu aiz loga un ir tik krass sals, ka .. es nevaru izskaidrot.. ka gribas iet ārā - vienai - pie kāda ezera, kādā pastaigā gar kāda parka malu -  vai pa Rīgas centru - vērot cilvēkus un dabu - un saņemt savu devu klusuma. Gluži kā tas bijis Alūksnē, gluži kā tas bijis tepat Rīgā Arkādijas parkā.. un Daugavmalā. Tajos vakaros - kad esmu vienkārši iekāpusi autobusā un braukusi. Un tad ir tāda pilnības sajūta.. Ka esi saņēmis savu devu klusuma, ka esi piepildīts.

Lai gan tagad man mājās ir kluss - tas nav tas klusums. Ir vajadzīga īstā vieta un īstais ceļojums uz to .. un īstā sajūta. Tagad man ir tikai īstā sajūta.. bet nav gribasspēka piepildīt.

Vēl ir divas lietas, kas man ir līdzīgas tam klusumam - iedvesmai vai kā to nosaukt - tā ir mūzika un tās ir bildes (bildes no sava datora failiem, no senākām dienām, kad esi bijis kaut kur vai tepat un esi jutis brīvību un prieku.. )..

Retu reizi to piepildījumu var saņemt ar kādu cilvēku blakus. Šķiet ar pāris personām tas ir izdevies. Uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas.

"Mana māsa Vientulība, radiniece Bezgalībai - paliec vienmēr uzticīga - nepamet un neatstāj" kāds vecs man un Dacei šķiet vien zināms pantiņš. Simply it is.

Zem manas gultas joprojām dzīvo Ojārs Vācietis, tikai es viņu vairs nedzirdu....