*par visu: jūnijs 2012

Genesis - I can't dance

Jāņi un dažnedažādas pasēdēšanas aizskrējušas nemanāmā ātrumā. Lai cik nu reāls var būt tāds nemanāms ātrums. Principā ir jau pienācis jūlijs. Mēnesis it kā bez skolas nolauzts. Bet nu.. cik nu tā skola nav bijusi... Reāli man tā beidzās otrdienā pirms Jāņiem, kad nodevu pēdējo literatūru. Un nu ir ceturtdiena pēc Jāņiem. Patīkamāk jau skaitīt vasaru dienās - tās ir veselas apmēram deviņdesmit.. Ja nedēļas tad 13.. Ja mēneši.. Tad tikai trīs. 3. Jā trīnieks priekš manis ir par mazu, tāpēc palikšu pie 90 dienām. Vairs jau vairs ne deviņdesmit, bet nu.. Drīz būs vairs tikai 60 palikušas. Bet sešdesmit jau tāpat ir liels skaitlis!
Ak jā, piemirsu paziņot - pirmais chiks ir izšķīlies!! Mazītiņa balti spalvaina bumbiņa, kas ar galvu vāļājas pa zemi. Bet tas ir piemīlīgāk nekā redzēt viņa citplanētieša vēl neatvērušās acis. Jebkurā gadījumā - šodien it kā vajadzētu izšķilties otrajam chikam, bet tie vecāki jau nelaiž uz viņiem nemaz paskatīties, tā kā īsti nevaru pateikt, vai ir jau tas otrais cālis vai nav.
Īstenībā tagad esmu manāmā mini panikā, jo vēl nav normāla izmēra būra un nav arī Hand Feeding pārtikas. Vienkārši nav iespējas tādu LV atrast - viss, kas ir- ir vai nu ebay un amazon ar pārdesmit latu shipping'u vai vienkārši nesūta uz LV.
Tagad paralēli rokos netā meklējot, kur vēl atrast kādu, kas par saprātīgām naudiņām sūtītu Hand Feeding pārtiku uz LV.
Ā, kādēļ man tā Hand Feeding pārtika vajadzīga?! -Ir tā, ka 2-3 nedēļas vecus mazos var atšķirt no vecākiem un barot pats - bet tad vajag dabūt pulveri, ko sajauc ar ūdeni un viņiem ar šprici dod ēst. Atkal jau atvirzos no iemesla kādēļ vispār es gribu viņus 3 nedēļas vecus barot pati - TĀDĒĻ, ka tad viņi pierod pie rokām un ir.. pieradinātāki. Vairāk pieķeras cilvēkiem, nebaidās no rokām, nav mežoņi. Un vēl jo vairāk es negribu, lai viņi izaug par mežonēniem, jo jau viņu vecāki ir tādi...

Rokoties te pa internetu meklējot visu un neko, skatoties korellu video, uzdūros kaut kam patiesi jaukam:

Tas tā... Atgādināja, ka visi esam bijuši mazi, nevērīgi, apaļi, rotaļīgi, pirmoreiz mācījušies staigāt un citi arī lidot...

Uz galda stāv piezīmju lapiņu kaudzīte un pirmā lapiņa aprakstīta ar iespējamām firmām, kas taisa to Hand Feed pārtiku. Reāli - tā ir tirgus niša! Jo Latvijā tādas vispār nav! Būs vien jāsazinās ar angļu draugiem, lai viņi nopērk un mums atsūta. Tas šķiet visātrākais un izdevīgākais variants.. Laikam sāku kļūt apsēsta ar mazajiem. Vismaz tagad pozitīvi apsēsta.. Jo cik ~~dzirdēts~~ lasīts par to hand feeding'u, tad pirmās nedēļas ir forši... Bet tad, kad mazie sāk mācīties lidot - tad ir kaut kāds trakums, jo šie atnākot ēst - tu viņiem dod, dod un viņi izdomā paķēmoties un ar netīru knābi paceļas un ietriecas, piemēram, tavā tīro trauku dvieļu kaudzē. Nu jā. Viss tādos kā vēmekļos. Ā, jā.. Un vēl man nav skaidrs kā viņus (un kur) turēt, kad šie tiek atņemti vecākiem - it kā jātur kaut kur noslēgtā vietā ar tomēr gaisa piekļuvi, kur ir silts. Būs jāvelk no šķūņa kāda veca malkas kaste, jāsaštepselē elektriskais termofors un jānodrošinās ar kaudzi papīra dvieļu, ko mainīt. Cerams, ka neesmu pārpratusi uzdevumu.
Īstenībā tagad tik kluss, tukšs un skumjš būris... Tikai ik pa laikam sirsnīga čiepstēšana no ligzdas, kad vecāki atkal atvēmuši kārtējo porciju chikam un baro.. Šodien atkal saņēmu kaudzīti paciņu no ebay'a - forši, ka tā ik pa laikam pastkastītē kaut kas parādās. Tā ir vēl viena mana atkarība - pastkastīte. :D Sāku apaugt ar kaudzi ~~sūdiem~~ nieciņiem kā jau kārtīgs latvietis. Mans rotu taisīšanas trakums ir noplacis un trūkst radošuma. Jāsāk arī domāt par gleznošanas un zīmēšanas mājasdarbiem.. un jāvelk ārā akvareļi, kas tik tikko nogrūsti atvilktnē.

Un te būs dažas OldSkūl bildes.

Šī piemēram ar jāņīgu un mājīgu noskaņu.