kaut kā sen te nav būts

es esmu laimīga.
un es dzīvoju.
lucky. she is. :)

skan ATB... un man pat īsti negribās blogot, gribās tikai viņu. un to visu.. :) (mmm...)
atnāca un paņēma.



Ja reiz Tu naktī apstāsies un pavērsies debesīs, un ieraudzīsi to vienu vienīgo zvaigzni, kas nākusi pie Tevis naktī sapņos, nākusi nomodā un domās, jūtās, prātā, sirdī, muskuļos, visos audos... Ja vienu nakti Tu to ieraudzīsi. Un nespēsi novērst acis, pat ja tajā naktī Tev būs jāaiziet.. Nepalaid to vaļā, kad nākamo reizi sastapsi, nepalaid vaļā, bet piekļauj sev tuvu, tuvu.. Un dziedi tai, dziedi no visas sirds, izkliedz, ja tā jūti, visu sevi, visu, jo tā sapratīs, tā, kas te uz Zemes visiem bijusi auksta un tāla, tur debesīs īstenībā kvēloja liesmās un dega aiz vientulības, aiz savas vientulības tā bija nespējīga nokāpt, jo tai vajadzēja kādu, kas to noceltu, pastieptos un noceltu, piekļautu sev klāt un runātu maigā balsī līdz tā iemigtu tam pie sāniem.
Tāpēc nelaid vaļā, ja satiec īsto zvaigzni.

iemīlēšanas procesā.

kad koku lapas ir zaļākas.
kad debesis ir zilākas.
kad smiekli ir maigāki un skaļāki.
kad pārmaiņas ir tikai pārmaiņas un process augšanai.
kad pienākošā rītdiena ir vairāk kā tikai dzīvošanai.
kad saules stari debesīs vienu brīdi TO vēju atnesīs.



man nav nekas jāsaka, lai Tu saprastu. es tikai smaidīšu un būšu klusa..


(es šobrīd jūku prātā, es vairāk neesmu brīīva..)

varbūtības teorijas šeit zaudē savu nozīmi.
un es eju tālāk- dzīvošanā, un iemīlēšanas process turpinās, tam nevar uzzīmēt ne grafiku, ne noteikt formulu.

Vakara vējā...

Ņem savus sapņus un nāc man līdz...

Un ta arī ir ar mums, pasaules klaiņotājiem.. Es nākšu Tev līdz, ja lūgsi, Tu nāksi, ja lūgšu es...
Mēs iesim.

neko/visu

Un uz sirds viņai bija zīmīte: Nepiederošiem ieeja aizliegta.


Jāmīl tos, kurus mīlam, ...